Vēl pirms sarunu sākšanās šīs nedēļas sākumā Briselē prognozes liecināja, ka būtisku pavērsienu „Brexit” diskusijās nebūs. Šī jau ir trešā reize, kad abas puses – Briseles un Londonas pārstāvji sēstas pie sarunu galda, taču līdz šim ikreiz tas ir bijis apliecinājums, cik patiesībā „Brexit” stāsts ir smags un sarežģīts.
Kā ierasts Barnjē un Deiviss pēc četru dienu kopīga darba tikās ar žurnālistiem preses konferencē un izvērtēja panākto.
“Šī nedēļa sniedza noderīgu skaidrību, taču mēs nepanācām izšķirošu progresu galvenajos jautājumos,” atzina Mišels Barnjē.
„Pirmdien, kas satikāmies, es sacīju, ka esmu nobažījies. Laiks steidzas, un ar katru dienu mēs arvien straujāk tuvojamies šķiršanās brīdim, kas ir paredzēts 2019. gada 29. martā. Šonedēļ mēs esam ieguvuši lielāku skaidrību dažos jautājumos, piemēram, par pilsoņu sociālo nodrošinājumu, robežšķērsošanu darba nolūkos, tomēr mēs neesam sasnieguši nekādu izšķirošu progresu,” atzina Barnjē.
Savukārt Deiviss žurnālistiem Briselē norādīja, ka joprojām pastāv “ievērojamas domstarpības” starp abām pusēm, un aicināja ES izrādīt “elastību”, lai paātrinātu sarunu gaitu.
Viens no visstrīdīgākajiem jautājumiem ir Lielbritānijas iemaksas ES budžetā.
Kā norādīja Deiviss, ir bijušas ļoti dažādās domās par to, vai Lielbritānijai ES budžetā vēl būtu iemaksājumi 60 miljardi eiro, lai izpildītu visas dalībvalsts prasības.
„Runājot par finansēm, mūsu pienākumi pret nodokļu maksātājiem joprojām ir ļoti strīdīgi. Šajā reizē mēs piedāvājām savu analīzi par jautājumiem, kas saistīti gan ar budžetu, gan ar Eiropas Investīciju banku. Jāatzīst, ka mums šajā ziņā ir ļoti atšķirīgi uzskati. Taču, kā mēs jau esam iepriekš norādījuši, visam ir jānotiek saskaņā ar likumu un Lielbritānijas partnerību ar ES,” norādīja Deiviss.
Kopumā rezultāti liecina, ka sarunas joprojām ir tālu no iepriekš lolotā mērķa, proti, ka jau oktobrī
būs pilnīga skaidrība un vienošanās par Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām un britu tiesībām Eiropā, par Lielbritānijas joprojām veicamajiem maksājumiem ES budžetā un robežu starp Apvienotajai Karalistei piederošo Ziemeļīriju un Īriju.
Nākamās sarunas būs septembrī un pēc tam – agrā oktobrī vēl pirms ES līderu sanāksmes Briselē, kas būs tuvāk oktobra nogalei (19. – 20. oktobrī). Tajā ES dalībvalstu līderiem būs jāizlemj, vai sarunas ir pavirzījušās pietiekami tālu, vai ir nokārtoti „pagātnes” jautājumi, lai varētu sākt runāt par nākotni un abu pušu šķiršanos tā, lai pēc iespējas mazāk ciestu gan ES, gan Lielbritānijas ekonomika.
