“Pavasarī lauksaimniekiem noteikti ir jārēķinās ar vasarāju graudaugu sēklas pieaugumu. Tas varētu būt vidēji par kādiem 50% vairāk, nekā tas bija pagājušajā gadā,” sacīja “Baltic agro” pārstāve Aiga Siliņa.
Cenu lēcieni iepriekš arī ir bijuši, kad to ietekmējuši laikapstākļi. Bet šajā gadā sēklas cenu dzen uz augšu gan tās daudzums, gan kvalitāte, gan ievērojamais graudu cenas kāpums biržā.
“Sēklas cena ietekmē izaudzēto ražu, jo tas ir viens no ieguldījumiem pašā sākumā, kas lauksaimniekam jāņem vērā. Un loģiski, ka, iesējot dārgāku sēklu, ražošanas izmaksas pieaug,” norādīja Siliņa.
Faktu, ka cenas kāpj dažādu kultūru sēklām, akcentēja arī “Linas agro” pārstāve Dace Kazlauska: “Graudaugiem un zirņiem tas ir aptuveni 110–120 eiro tonnā pret pagājušā pavasara cenu. Pupām aptuveni 370 eiro tonnā plusā ir augusi. Pamatā to veicina graudaugu biržas cenas pieaugums. Es domāju, ka šis viss tikai rudenī atspoguļos, vai pārtikas cenās kāps vai ne, jo tagad zemniekam būs lielākas izmaksas. Ja graudu cenas biržā kāps, tad – jā.”
Latvijas Maiznieku biedrības un maiznīcas "Dona" valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs norādīja, ka biržā graudu cenas pieauga pagājušā rudenī un tā arī nav kritušās. “Visaugstākās biržas cenas tuvākām piegādēm bija decembrī. Kviešiem bija tuvu 300 eiro. Šobrīd cena ir nedaudz zemāka. Rapšiem, kas ir pamats taukvielām, margarīnam ražošanā un ikdienas dzīvei gatavošanai, tad cenas brīžiem sasniedza kosmosu,” pauda Zemešs.
Viņš arī pastāstīja, ka no septembra līdz novembrim ražotājiem miltu cena pieauga par 30%. Arī citas izejvielas, kas nepieciešamas maizes un konditorejas produktu ražošanai, joprojām ir augošas. Tāpat transporta un energoresursu izmaksu pieaugums pārtikas ražotājiem palielina ražošanas izmaksas.
“Trīs mēneši ir tie, kas pamatā atrunāti līgumos ar tirdzniecības tīkliem, kad var iesūtīt jaunās cenu maiņas.
Es domāju, ka tuvākā laikā ir jāgaida vēl viens cenu kāpums pārtikas produktiem,” sacīja Zemešs.
Viņš uzsvēra, ka pārtikas ražotāju vidū konkurence ir milzīga un pie augošām cenām patēriņš samazinās. Līdz ar to būtībā uz ražotāju rēķina tiekot noturētas produktu cenas. Ražotāji cerēja, ka no valsts puses saņems kompensāciju energoresursu cenu pieaugumam.
“Tālākais ir arī par nodokļu politiku, kas varētu palīdzēt izdzīvot pārtikas ražotājiem, bet par to no valdības puses neko nejūtam,” piebilda biedrības vadītājs.
Biržā pieaugošo graudu cenu skaudri izjūt arī graudu pārstrādes uzņēmums “Dobeles dzirnavnieks.” Tā valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils uzsvēra, ka kviešu cena šajā rudenī pārsniedza vēsturisko rekordu: “Biržas cena sasniedza pat 310 eiro par vienu tonnu, kas ir vairāk nekā 50% kāpums pret iepriekšējo gadu.
Tas izaicinājums mums šogad ir ļoti liels, jo būtiskākā izejvielas cena ir kāpusi un tajā pašā laikā arī saražot produkciju ir kļuvis daudz dārgāk,
jo ir pieaugušas visas ar ražošanu saistītās izmaksas, piemēram, energoresursu, kā arī iepakojumu cenas pieaugums ir bijis ļoti straujš.”
Kristaps Amsils akcentēja, ka ir grūti nosaukt procentu, par cik uzņēmuma saražotā produkcija veikala plauktā kļūs dārgāka, jo ar mazumtirgotājiem atšķiras noslēgto līgumu termiņš. Tomēr faktu, ka cena būs jāpārskata, viņš nenoliedza, sakot, ka neviens no pārtikas ražotājiem nespēj tik vērienīgu izmaksu pieaugumu kompensēt.
Pieaugot graudu cenai biržā, kā arī kāpjot citu izejmateriālu izmaksām, piemēram, minerālmēsliem un energoresursiem, pārtikas produktu cenu pieaugums būs neizbēgams. Tomēr Tehnoloģiju pārneses un informācijas centra Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe mierināja, ka pārtikas cenu kāpums nebūs straujš, tas būs pakāpenisks un turpināsies vismaz līdz vasaras vidum.
Latvijas Radio viņa skaidroja, ka
pārtikas ražotāji izprotot Latvijas iedzīvotāju pirktspēju un mēģina optimizēt ražošanas izmaksas, bet tam arī ir robežas.
Tāpat savu artavu pārtikas cenas pieaugumam nākotnē dos arī Eiropas virzīšanās uz Zaļo kursu.
