Viņa norādīja, ka Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks ir ticies ar Liepājas metālapstrādes uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" (KVV) īpašniekiem Valēriju Krištalu un Jevgēņiju Kazminu, lai pārrunātu lēmumu apturēt tēraudkausēšanas ceha elektroloka krāsns darbību, kā arī iespējamo darbinieku atlaišanu.
"Rūpnīcas īpašnieki savu lēmumu pamatojuši ar ekonomiskajiem apsvērumiem, kas ietver gan problēmas noieta tirgos, gan elektroenerģijas cenu, obligāto iepirkuma komponenti, lūžņu sagādes jautājumu, kā arī metāllūžņu sertifikāciju, kas Latvijā joprojām nav sakārtots jautājums. Daļa no šiem jautājumiem būtu risināmi valdības līmenī, par ko informēta arī valdības vadītāja Laimdota Straujuma," atzīmēja Ķēde, piebilstot, ka uz būtiskāko jautājumu - cik darbinieku turpmāk būs nepieciešams rūpnīcas darbībai un cik tiks atbrīvoti - skaidru atbilde pašvaldība nav saņēmusi.
Tāpat Liepājas domē bija sasaukta operatīvā sanāksme, kurā piedalījušies pārstāvji no Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un pilsētas Sociālā dienesta. "Pēc NVA datiem, šobrīd pilsētā ir aptuveni 200 brīvu vakanču, kuras var piedāvāt bez darba palikušajiem. Atsevišķās nozarēs kā ceļu būvē un celtniecībā vasaras mēnešos pieaug pieprasījums pēc darbiniekiem, tāpat vasaras sezonā pieaug pieprasījums pēc sezonas darbu darītājiem, piemēram, sabiedriskajā ēdināšanā, apkalpojošajā sektorā un citur," sacīja Ķēde.
Papildus patlaban no jauna sāktas pārkvalifikācijas programmas un risināts jautājums par subsidēto darbavietu izveidi, kur nepieciešama darba devēju lielāka iniciatīva. "Pēc NVA apkopotajiem datiem, šogad ir vērojamas pozitīvas tendences darba tirgū un četru mēnešu laikā darbā iekārtojušies aptuveni 2000 reģistrēto bezdarbnieku. Pašvaldībā norit arī sarunas par vairāku jaunu uzņēmumu ienākšanu jaunizveidotajās industriālajās teritorijās, kas dotu papildu vairākus desmitus darbavietu," skaidroja domes pārstāve.
Viņa uzvēra, ka palīdzēt krīzes situācijā nonākušajiem ir gatavs arī pilsētas Sociālais dienests, kurā var vērsties tie liepājnieki, kuri palikuši bez darba vai iztikas līdzekļiem. "Līdzīgi kā 2013.gadā, kad uzņēmums "Liepājas metalurgs" paziņoja par darbības pilnīgu apturēšanu un aptuveni 2000 darbinieku atbrīvošanu, arī šobrīd Sociālais dienests izstrādās informatīvu materiālu bez darba palikušajiem rūpnīcas darbiniekiem, kurā būs izskaidroti soļi un nosacījumi pieejamā sociālā atbalsta saņemšanai.
Vienlaikus Ķēde atgādināja, ka no 2014.gada Liepājā ir ieviests īpašs pabalsts pārtikas iegādei kritiskā situācijā nonākušajām ģimenēm, kas palikušas bez ienākumiem. Kopējais visiem pabalstiem paredzētais budžets ir aptuveni trīs miljoni eiro.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka KVV 19.maijā paziņoja par ražošanas jaudas samazināšanu un daļas darbinieku atlaišanu, jo produkcijas pašizmaksas nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju citur pasaulē. Par vienu no galvenajiem iemesliem ražošanas jaudu samazināšanai KVV minēja augsto elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti.
Patlaban no uzņēmuma ir atlaisti apmēram 150 darbinieku, kuriem algās un kompensācijās izmaksāti aptuveni 100 tūkstoši eiro.
Tāpat vēstīts, ka šogad 6.martā notika svinīgais KVV darbības atklāšanas pasākums un līdz maija vidum KVV bija saražojis 90 tūkstošus tonnu tērauda armatūras velmētavā. Līdz ar ražošanas atsākšanu tēraudkausēšanas cehā maija pirmajā pusē kopējais darbinieku skaits uzņēmumā sasniedza 960 darbinieku.
Līgums par maksātnespējīgā "Liepājas metalurga" pamatražotnes pārdošanu Ukrainas kompānijai KVV tika parakstīts pērn 2.oktobrī. Ukrainas uzņēmums par "Liepājas metalurga" pamatražotni maksās 107 miljonus eiro vairākos maksājumos 10 gadu laikā.
