Bēgļi – Eiropas jaunās darbarokas

Tūkstošiem cilvēku laivās cenšas nokļūt Eiropā, kas viņiem ir labklājības, miera un izaugsmes garants. Liels ir strīds starp ES dalībvalstīm, kā dalīt šos iebraucējus, jo skaidrs, ka Grieķijai vai Itālijai, kur bēgļi vispirms nokļūst, nav jārisina visa kontinenta problēmas. Kamēr nacionālie politiķi norāda uz eiropiešu identitātes zaudēšanu, vācieši jau atklāti pateikuši, labprāt paņems pie sevis 800 000 imigrantu, jo imigrācija vienmēr palīdz attīstīt tautsaimniecību.

''Tas jau ir gadiem zināms, ka Eiropa noveco. Vairākas Eiropas valstis nespēj sevi atražot,” saka laikraksta „The Economist” starptautisko ziņu redaktore Helēna Džoisa.

„Tajā pašā laikā, turpina eksistēt utopija, kas balstīta uz augsto labklājību, pensijām un sociālajām garantijām, kuras patiesībā ir sasolītas nepamatoti. Jaunieši nespēj sastrādāt šīs garantijas. Tāpēc mūsu sākuma punkts varētu būt imigrācija,” teica Džoisa.

„Šobrīd šie iebraucēji ir ieslēgti milzīgās bēgļu nometnēs kaimiņvalstīs, kas nozīmē, ka viņu darba potenciāls netiek izmantots. Viņi tajās nometnēs neko nedara. Ja mēs ļaujam viņiem nonākt stabilās valstīs ar stabilu un efektīvu likuma varu, tad viņi jau var darīt ļoti daudz ko un tādā veidā mēs dodam labumu visiem. Patiesībā, pētījumi, kas veikti vairākās Eiropas valstīs, apliecina, ka imigranti tautsaimniecībai vairāk dod un mazāk ņem. Ja, piemēram, mēs viņus ielaižam valstī, bet neļaujam strādāt, viņi neasimilējas. Savukārt, ja viņi strādā, viņiem ir motivācija. Turklāt lielākoties viņi ir pieauguši cilvēki un ir gatavi sākt strādāt nekavējoties. Mēs neesam maksājuši par viņu piedzimšanu un neesam garantējuši viņu audzināšanu bērnībā.

Te viņi ir – gatavs darbaspēks. Imigranti varētu palīdzēt sastrādāt tās pensijas, kuras mēs paši nespējam. Turklāt, ņemiet vērā, šie cilvēki ir ļoti motivēti. Tāpat vien viņi neriskē un nekāpj laivā, lai nokļūtu no Lībijas Grieķijā. Viņu motivācija ir ļoti stipra,” saka Džoisa.

Latvija arī ir satraukusies par dažiem simtiem bēgļu, kas varētu nonākt pie mums vēlā ruden vai ziemā. Akadēmiķe Raita Karnīte arī skaidro iespēju šos cilvēkus izmantot kā darbaspēku. „Man jau ir tāda nojausma, ka lielākā daļa patvēruma meklētāju ir nolemti kā papildu darbaspēks. Ir pētījumi, kas parāda, ka imigrācija labvēlīgi ietekmē situāciju tādās valstīs, kas ir dārgas vai kurām trūkst darbaroku. Tos cilvēkus, kas ieplūdīs Latvijā, varētu izmantot kā darbaspēku, bet es esmu diezgan pesimistiski noskaņota šī jautājumā risināšanā. Tā nevarība, kā tas tiek darīts, ir šokējoša. Mums jāsaprot, šie cilvēki dzīvos šeit. Tāpēc, jo ātrāk mēs viņus integrēsim, jo ātrāk sapratīsim, kā šos cilvēkus pievienot mūsu sabiedrībai, jo labāk,” pauda Karnīte.

To, ka Latvijā ir lielas problēmas ar darbaspēku, atzīst vairāki eksperti – gan ekonomisti, gan uzņēmēji. Latvijā ir pietiekami augsts bezdarbs, bet motivācijas trūkuma dēļ vai arī kādu citu iemeslu dēļ objektīvā realitāte ir tāda, ka uzņēmējiem jādomā, kur atrast darbarokas.

Viens no skaļākajiem paziņojumiem no uzņēmēju puses bija „Putnu fabrikas Ķekava” vadības sacītais, ka viņi labprāt savā ražotnē izmantotu imigrantu spēku. Fabrikas valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs atklāti stāsta, lai uz darbu Ķekavā nogādātu darbiniekus, uzņēmums uztur septiņus mikroautobusu maršrutus, kurus par brīvu izmanto darbinieki.

Tuvumā esošā Rīga rada tik lielu konkurenci, ka zemākā līmeņa darbinieku rotācija ir milzīga. Ražojošie uzņēmumi cīnās par darbiniekiem kā vēl nekad.

„Mums tāpat kā visiem citiem ražojošajiem uzņēmumiem ir atklāts jautājums, kā risināt darbaspēka trūkuma problēmu. Mums vienmēr pietrūkst darbinieku, un mēs visu laiku tos meklējam. Tāpēc mēs arī esam atvērti jebkādām darbarokām. Šobrīd mums jau ir darbinieki, kas strādā fabrikā, bet kuri nav latvieši vai Latvijas pilsoņi. Mēs īpašas programmas ietvaros algojam moldāvu strādniekus,” saka Pranckevičs. „Vēl mums ir ievērojama grupa romu tautības strādnieku, kura jau vairākus mēnešus strādā. Protams, grūtības sagādā, tas, ka mūsu kultūras atšķiras. Bet no otras puses, atšķirības nav arī tik lielas, lai nevarētu strādāt. Tiktāl varu teikt, eksperiments ar moldāvu un romu piesaistīšanu ir izdevies,” norāda uzņēmējs.

Teorija un prakse šobrīd parāda, ka imigrantu iebraukšana valstī ir pozitīva ekonomiskajai attīstībai. „Pirmā ziņa ir tā, ka jāizstrādā tāds regulējums, kas būtu atsevišķi domāts tieši imigrantu grupām. Līdzīgi kā tas darbojas studentiem vai praktikantiem, vai arī kā tas bija ar „simtlatnieku” programmu. Ja ir atsevišķs regulējums, tad tas iedrošinās uzņēmējus piedāvāt šiem cilvēkiem darbu,” saka Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Viņa uzskata, ka valstij būtu jādomā, ka izveidot īpašu regulējumu šai cilvēku daļai.

Džoisa no „The Economist” uzskata, ka ir pierādīts - imigranti neatņem darba vietas vietējiem, viņi aizpilda tās vietas, kuras vietējais darbaspēks nevēlas.

„Pierādījumi ir tādi, ka imigranti neatņem darbu. Viņi ienāk ekonomikā un palīdz tai iegūt jaunu rāvienu. Īstiem politiskiem līderiem vajadzētu informēt sabiedrību par šiem argumentiem, atklāti sakot – „Jā, mēs saprotam satraukumu, bet socioloģisku pierādījumu šādam satraukumam vienkārši nav”,” norāda Džoisa.

Latvijas Darba devēju konfederācija arī cenšas diskutēt ar valdību, lai panāktu izmaiņas šajos jautājumos. Īpašs arguments vienai no ietekmīgākajām uzņēmēju interešu grupām ir pašu uzņēmēju aptauja.

Meņģelsone atzīst, ka tad vismaz puse ir gatava domāt par patvēruma meklētāju nodarbināšanu. Uzņēmēji ir gatavi šos cilvēkus saprāta robežās arī apmācīt.

Galvenais, lai būtu valodu pamatzināšanas, piemēram, angļu un tad arī latviešu, lai cilvēkiem būtu pamata prasmes, piemēram, autovadītāja apliecība. Protams, ja iebraucēju vidū būs augsta līmeņa speciālisti, viņi ātri dabūs darbu, taču smādēti netiks arī vienkāršā darba darītāji. Būtu vērts ņemt vērā Vācijas piemēru, kas jau noteikusi - iebraucēji pilnvērtīgi var piedalīties darba tirgū, vien kad viņi ir izgājuši visu dokumentu atzīšanas un apmācības procedūru. Bez ierobežojumiem Vācijā tas iespējams četru gadu laikā. Bet līdz tam iebraucējiem ir iespējas jau sākt strādāt, lai nezaudētu cerību uz labāku dzīvi.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers rosināja Eiropas Savienības valstīm uzņemt 160 000 bēgļus, kuri jāsadala pa visām Eiropas Savienības valstīm. Vēlāk par šo bēgļu izvietošanu vienojās Eiropas valstu iekšlietu ministri.

Latvijā brīvprātīgi plānots uzņemt vairāk nekā septiņus simtus bēgļus. Tas koalīcijas partiju starpā raisījis asas diskusijas, kurās iesaistījās arī Valsts prezidents, tiekoties ar katru no Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Neraugoties uz nesaskaņām, Latvijas pozīciju par labu bēgļu papildus uzņemšanai apstiprināja gan valdība, gan Saeimas Eiropas lietu komisija.