Baltijas valstu nesaskaņas netraucēšot «Rail Baltica» ieviešanai

ĪSUMĀ: 

• “Rail Baltica” ieviesējs Latvijā: Baltijas valstu nesaskaņas projektu nekavēs.
• “Rail Baltica” ieviesējs Latvijā: Eiropas Komisija (EK) gatava atbalstīt dažādus projekta pārvaldības modeļus.
• Lietuvas un Igaunijas bažas: projekta pārvaldības uzņēmums “RB Rail” ir Rīgā, to vada Latvijas pārstāve Baiba Rubesa.
• Rubesa: Pārvaldītāji katrā valstī sadārdzinās projektu.
• Pārvaldības modelis jāizvēlas Baltijas valstu satiksmes ministrijām.

Viņš ir pārliecināts, ka Eiropas Komisija ir gatava atbalstīt dažādus projekta pārvaldības modeļus pie nosacījuma, ka Baltijas valstis savā izvēlē ir vienotas.  Bet tajā pašā laikā, kā risināt esošās domstarpības, lai visas valstis būtu apmierinātas, vēl nav skaidrs.

„Rail Baltica” projekta plānošanas posms tuvojas beigām, un Baltijas valstīm šobrīd ir jāvienojas, kā projektu tālāk pārvaldīt.

Eiropas Komisija, kas ir galvenais naudas devējs projektam, likusi līdz 21. martam panākt vienošanos. Galvenais izšķiršanās jautājums ir par to, vai kā galveno projekta ieviesēju noteikt triju Baltijas valstu kopuzņēmumu „RB Rail”, vai arī lielāku teikšanu atstāt katrai valstij atsevišķi.

Kaimiņvalstīs, jo īpaši Lietuvā, bažas radot tas, ka šo kopuzņēmumu vada Latvijas pārstāve – Baiba Rubesa.

“Viņi uzskata - ja projekts tiks nodots vienā centralizētā vadības iestādē koordinatoram, tad varbūt samazināsies viņu iespējas,” atzina  Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Patriks Markēvičs

Satiksmes ministrijas pārstāvis tieši tādēļ integrētu pārvaldīšanas struktūru Saeimas Baltijas lietu apakškomisijas sēdē  pat nodēvēja par radikālu.

„RB Rail” valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa Saeimas Baltijas lietu apakškomisijas sēdē uzsvēra, ka Eiropas Komisija jau no sākuma vēlējusies, lai projektu vada viena organizācija, nevis trīs. Turklāt tas arī būtu efektīvāk, uzskata Rubesa.

“Mums nevajag trīs vai četrus inženierus, mums vajag vienu, ļoti pieredzējušu inženieri visām trim Baltijas valstīm. Ap to jau viss kustās. Jebkuru cilvēku dublēšana ir automātiska projekta sadārdzināšana, un ap cilvēkiem vienmēr ir administratīvi procesi, kas arī nes izdevumus, ne tikai ienākumus. Tas vienkārši sarežģī šo jautājumu,” skaidroja Rubesa.

Markēvičs sēdē pauda ministrijas atbalstu Rubesai “RB Rail” vadītājas amatā, taču sacīja, ka igauņi un lietuvieši, visdrīzāk, tādam variantam nepiekritīs.

“Vēl šeit ir subjektīvs iemesls – „RB Rail” atrodas Latvijā. Ja viņš atrastos Lietuvā vai Igaunijā, varbūt situācija būtu cita. Līdz ar to ir arī tāds subjektīvais moments, it kā Rīga tagad mēģinās kaut ko vairāk regulēt šajā projektā,” norādīja Markēvičs.

Starp modeļiem būs jāizvēlas visu triju Baltijas valstu Satiksmes ministrijām.

„Rail Baltica” ieviesēja Latvijā SIA „Eiropas dzelzceļa līnijas” valdes priekšsēdētājs Andris Linužs ir pārliecināts, ka Eiropas Komisijai pieņemams būs arī variants, ka par projektu savā teritorijā galvenais atbildīgais ir katra valsts, nevis kopuzņēmums.

Būtiskākais, ko Eiropas Komisija vēloties, ir visu trīs Baltijas valstu vienprātība, uzskata Linužs.

“Tie ir vienkārši divi atšķirīgi modeļi. Kurš no viņiem ir labāks, kurš sliktāks – ir gan vienam modelim priekšrocības un trūkumi, gan otram modelim priekšrocības un trūkumi. Būtiskākais šeit ir tas, kuru modeli akceptēs visi trīs labuma guvēji. Visas trīs Baltijas valstis ir atbildīgas par to, lai tiktu pieņemts vienprātīgs lēmums,” pauda Linužs.

Linužs arī deputātiem uzsvēra, ka šobrīd nesaskaņas ap „Rail Baltica” projektu nav kritiskas projekta ieviešanai, jo ikdienas darbi norit kā ierasts.

„Rail Baltica” projekta izmaksas ir aptuveni 5,8 miljardi eiro.  Apmēram 85% izmaksu vairāku miljardu vērtajā projektā sedz Eiropas Savienības līdzekļi, galavārds būs Eiropas Komisijas rokās.

Vai tomēr varētu ieviest risinājumu, ka projektu koordinē visas trīs valstis, Rubesa neatbildēja.

KONTEKSTS:

1.februārī  "RB Rail" akcionāru sapulcē Igaunijas un Lietuvas akcionāri nobalsoja par neuzticību Rubesai, bet Latvijas akcionāra "Eiropas dzelceļa līnijas" vadītājs Andris Linužs balsojumā atturējās. Par šo balsojumu lems nākamajā "RB Rail" padomes sēdē, kura paredzēta 22.martā. Rubesa paziņoja, ka uzņēmuma vadībā saskārusies ar atsevišķu kompānijas padomes locekļu un patieso labuma guvēju pretdarbību "Rail Baltica" projekta pamatnostādnēm.

Lietuvas puse paziņojusi, ka Rubesas izteikumi par akcionāru savstarpējiem konfliktiem ir pilnīgi nepamatoti un var kaitēt projekta stabilitātei un ilgtspējai. 

Tikmēr Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi resorisko pārbaudi par Rubesas publiskajiem izteikumiem, ka notikusi iejaukšanās "RB Rail" darbībā.