Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Baltijā pirmās «zero waste» kafejnīcas vadītāja Ulla aiz sevis grib atstāt sasniegumus, nevis atkritumus

"Zero waste" jeb bezatkritumu dzīvesveids kļūst arvien populārāks. Cilvēki biežāk sāk izmantot savus traukus un maisiņus un cenšas samazināt aiz sevis atstāto atkritumu daudzumu. Daudzviet pasaulē atklātas arī kafejnīcas, restorāni un bāri, kuri cenšas neradīt atkritumus. Baltijā pirmā "zero waste" kafejnīca "Cafe M" atklāta Rīgā. Tās vadītāja Ulla Milbreta uzsver, ka saimniekošana, neradot atkritumus, nemaz nav tik sarežģīta.

"Tagad šī kļuvusi par tādu modes lietu. Manuprāt, tā ir labākā mode, kāda jebkad ir bijusi! Bet nepietiekami! Tam vajadzētu būt visur, uz katra stūra un pieejamam, jo tās idejas ir tik elementāras. Nu cik grūti ir paņemt to pienu spainī nevis tetrapakā? Tas ir elementārs slinkums! Bet tā tetrapaka, vai tā dabā sadalīsies? Nē! Un tas ir tas, par ko cilvēki nedomā – katrai mūsu rīcībai ir sekas.

Principā tas, kas paliks aiz mums, ir nevis tie mūsu sasniegumi, bet mūsu atkritumi," uzsver Ulla.

Par dabu un vidi Ulla rūpējas jau kopš pusaudžu gadiem, bet par "zero waste" dzīvesveidu sākusi domāt, dzīvojot ārzemēs. 

"Singapūrā saskāros ar ļoti lielu gaisa piesārņojumu, kas radās tāpēc, ka Indonēzijā, kas ir blakus, dedzina mežus, lai iestādītu palmas un iegūtu palmu eļļu. Un tad tie mežu ugunsgrēki, kā mums ir ar kūlas dedzināšanu, iziet ārpus tām robežām, un tad tas smogs nāk uz Singapūru," skaidro Ulla.

Gaisa piesārņojums bijis tik liels, ka nācies pat mainīt mājvietu. 

"Pārceļoties daudzas ķimikālijas tika atstātas vecajā dzīvoklī, jo tad arī es atradu, ka var lietot dzeramo sodu un etiķi kā tīrīšanas līdzekļus, nav nepieciešamas nekādas ķimikālijas. Nu, tā arī tas sākās, mājās principā. Dažu nedēļu laikā es radikāli mainīju savu dzīvesveidu," atceras sieviete.

Pēc atgriešanās Latvijā Ullai radās ideja par savas "zero waste" kafejnīcas izveidošanu, lai caur kafiju cilvēkiem stāstītu par to, ka dzīvot bez atkritumiem ir ļoti viegli, tas neprasa lielas pūles un to var darīt ikviens. Arī kafejnīcas uzturēšana pēc "zero waste" standartiem nav sarežģīta, kā sākumā šķiet. 

"Pirmkārt, mēs lietojam Straupes pienu, ko mēs ņemam no beziepakojuma veikala –  mēs saņemam 10 litrus spainī, pārlejam stikla pudelēs un spaini dodam atpakaļ. Tātad nav šo  tetrapaku. Ēdienu mēs saņemam daudzkārt lietojamos traukos – tātad visu laiku notiek trauku apmaiņa. Un, ja ir kaut kāds neapēsts ēdiens vai arī kafijas biezumi, tad tie iet komposta mašīnā," par darbu stāsta kafejnīcas vadītāja.

Kompostu pēc tam iespējams izmantot. "Principā tas, kā tam vajadzētu būt normālā pilsētā, ka ir kaut kādas komposta vietas. Komposts – tā ir milzīga problēma visiem. Mums jau ir gatavais, bet ir cilvēki, kas labprāt kompostētu, bet viņi mājās to nevar darīt," norāda Ulla. 

Sākot no tīrīšanas līdzekļiem līdz pat mēbelēm un interjera priekšmetiem – katra detaļa kafejnīcā ir pārdomāta un dzīvo savu otro dzīvi, tādējādi atstājot pēc iespējas mazāku ietekmi uz dabu. Dekoratīvie spilveni ir veidoti no krekliem, plaukti – no vecām koka durvīm, savukārt  gleznas ir pašas Ullas veidotas.    

"Mums ir švammes un virsmu tīrīšanas lupatiņas. Tās visas ir no dabīgām vielām taisītas – vai no celulozes, vai kāda piemaisījuma, bambusa lupatiņas, kas dzīves beigās, kad ir sadilušas, tiek ieliktas kompostā, un viņas tiek pārstrādātas," stāsta kafejnīcas vadītāja.

Arī trauku mazgāšanas līdzeklis ir dabīgs un uzpildāms. Galda virsmas ir taisītas no vecām durvīm, no kurām daļu bija paredzēts izmest. "Caur šiem galdiem, kas izskatās diezgan interesanti, mēs rādām – ja objekts vairs nav derīgs tai primārajai funkcijai, tad to var pārveidot par jaunu objektu," uzsver Ulla. 

Arī daļa no kafejnīcas krūzītēm ir ražotas no pārstrādātiem materiāliem. Turklāt ir iespēja dzērienu tasītē vai termokrūzē paņemt līdzi. 

"Mums ir divu veidu krūzītes – vienas ir radītas no kafijas biezumiem Vācijā, un otras ir radītas no miziņām, kas ir apkārt kafijas pupiņām. Un šādā veidā mēs rādām, ka atkritums ne vienmēr ir gala produkts, bet ka tā var būt arī izejviela un ka no tā var radīt fantastiskus dizaina elementus. Mums ir cilvēki saziedojuši vai nu krūzītes ar osiņām, ko izmanto tuvējie biznesi, vai arī termokrūzes.

Mēs esam ieviesuši šo nosacīto depozīta sistēmu, neko neprasot pretī - cilvēks aizņemas krūzīti kafijai līdzņemšanai un tad pēc kāda laika atnes atpakaļ.

Un mēs neprasām par to naudu, lai iedrošinātu arvien vairāk un vairāk cilvēkus aizņemties, un mēs nesakām arī, kad nest atpakaļ. Mums ir bijis gadījums, kad pēc diviem mēnešiem atnes, mēs priecājamies," stāsta Ulla.

Kafejnīcā norisinās arī dažādi ar "zero waste" dzīvesveidu saistīti izglītojoši pasākumi un darbnīcas - piemēram, kā ikdienā samazināt mājsaimniecības atkritumu daudzumu vai kā pašam izgatavot vaska drāniņas, taisīt augu pienu un skrubjus no kafijas biezumiem, vai kā vienkārši dzīvot dabai un sev draudzīgāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti