Iepriekšējos gados mediji daudz ziņoja par „ātro kredītu” biznesu, kurš parādu jūgā bija iedzinis daļu Latvijas sabiedrības, kas neapdomīgi aizņēmās īstermiņa kredītus ar augstām procentu likmēm. Pašreiz Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi priekšlikumus grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas šodien izskatāmi Saeimā otrajā lasījumā.
Grozījumi paredz to, ka kredītu atmaksas procentiem tiks noteikti griesti. „Kas skars patērētājus - faktiski ir tas, ka būs maksimāli 100% sadārdzinājums, procentu likme 0,25% dienā. Šobrīd procentu likme ir pat 218% un vairāk. Tās izmaiņas pamatā ir vērstas uz to, lai šie kredītdevēji izvērtētu potenciālo kredītņēmēju maksātspēju. Šobrīd situācija ir tāda, ka ļoti liela daļa kredītņēmēju ir kavētāji, liela daļa vienu, vairākas reizes pagarina šo kredīta atmaksu, tādējādi dzenot sevi arvien vairāk nolemtībā. Pārbauda viņi formāli. Mēs visi varam mājaslapā ierakstīt, ka mums ir alga tik un tik, un mēs viņai ticam, jo likumdošana šobrīd neparedz stingrāku maksātspējas vērtēšanu,” saka Saeimas deputāts un Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS).
Konkrēto procenta likmi apstiprinājusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Tiesa, to komisijas deputāts Ivars Zariņš („Saskaņa”) sauc par kompromisa priekšlikumu un uzskata, ka līdz trešajam lasījumam vēl iespējamas kādas izmaiņas: „Ir vairākas redakcijas un par tām būs ļoti sīvas debates, komisijā mēs izstrādājām kompromisa priekšlikumu. Un šis kompromiss paredz, ka būs šie ierobežojumi par 0,25% dienā, kas būtu ļoti saprotami patērētājam. Viņš varētu ņemt un sarēķināt, cik īsti lielas būs šīs izmaksas, kuras viņam būs jāsedz, ņemot šo kredītu. Komisijā mums izdevās ar minimālu balsu pārsvaru akceptēt šādu priekšlikumu, bet tas, ko mēs tagad dzirdam, būs atkal mēģinājumi kaut ko mainīt.”
Tikmēr nebanku kredītdevēji jau vērsušies Saeimā ar lūgumu neatbalstīt šos grozījumus. Nozarē uzskata, ka grozījumi nav pamatoti, jo ir pretrunā ar brīvā tirgus principiem, otrkārt, tie būšot drīzāk patērētājiem nedraudzīgi un ierobežojoši, nekā labvēlīgi. „Šobrīd esošā likumprojekta redakcija [nozīmē], ka vispār kredīti līdz 30 dienām vairs izsniegti nevarēs būt. Līdz ar to mēs neredzam pamatojumu, kāpēc būtu jāierobežo cilvēkiem aizņemšanās uz kaut kādu konkrētu termiņu. Un jebkurā gadījumā tas cenas ierobežojums, ko pašlaik Ekonomikas ministrija ir piedāvājusi, ir skaidrs, ka nebanku kreditēšanas nozare tad, iespējams, Latvijā vairs nevarēs pastāvēt vai arī kredīti obligāti būs jāizsniedz uz gariem termiņiem,” saka Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane.
Jau ziņots, ka aprīļa vidū grozījumi raisīja plašas diskusijas Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Tomēr, pieciem deputātiem balsojot “par” un četriem atturoties, deputāti atbalstīja grozījumus, kas noteiktu stingrākus ierobežojumus “ātro kredītu” izsniedzējiem.
Lai arī "ātro kredītu" pakalpojumi Latvijā pieejami ilgāku laiku, klientu skaits, kas tos izmanto, pērn ieviesto stingrāko kredītņēmēju izvērtēšanas prasību dēļ samazinājies. Arī šo pakalpojumu piekritēju skaits kopumā nav liels. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktā aptauja liecina, ka 74% iedzīvotāju šādus pakalpojumus nekad nav izmantojuši.
