«Ātrie» kreditētāji turpina cīņu pret iecerētajiem ierobežojumiem

Iecere grozīt Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, tajā nosakot stingrākus ierobežojumus ātro kredītu izsniegšanai, nozares uzņēmējos izraisījusi asu pretreakciju.  Nebanku kredītdevēji brīdina, ka stingrāka kontrole liks daudziem pamest tirgu, bet patērētāju tiesību sargi uzstāj, ka kontrolei un ierobežojumiem jābūt vēl stingrākiem.

 Pagaidām publiskajā telpā par Ekonomikas ministrijas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra centieniem ierobežot ātro jeb tā dēvēto „sms – kredītu” nozari atgādina vien pašas nozares apmaksātās reklāmas. Tajās redzamie cilvēki apgalvo, ka procentu maksājumi par ātrajiem aizdevumiem esot gluži samērīgi, bet pats pakalpojums – ļoti nepieciešams.

Noliedz grozījumu „bīdīšanu” steigā

Nozares uzraugiem – Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) tiek pārmesta nevēlēšanās ierobežot uzņēmumus, kas patērētāju kreditēšanu piekopj nelegāli, un vēlme steigā „izbīdīt” likuma grozījumus, kas iegrožos legāli strādājošos.

Tam, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi, kuri Saeimā iesniegti jau 2013. gada decembrī, tiktu virzīti lielā steigā, kategoriski nepiekrīt par grozījumu sagatavošanu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Romāns Naudiņš.

”Šis jautājums jau ir no iepriekšējās Saeimas sasaukuma dienaskārtībā, un arī šajā Saeimā   ir pagājis jau ievērojams laiks, kurā deputāti varēja iesniegt savus priekšlikumus. Nekādas steigas te nav. Jautājums ir daudziem cilvēkiem, kas ar to saistīti, zināms, tas tiek skatīts parlamentā, mēs virzāmies uz priekšu, bet nekādas steigas te nav,” uzsvēra Naudiņš.

Turklāt jāņem vērā, ka Saeima, lemjot par likuma grozījumu pārņemšanu, likumprojektam noteica salīdzinoši garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Deputāti savus priekšlikumus varēja gatavot gandrīz divus mēnešus. Kopumā likumprojektam iesniegti divdesmit priekšlikumi, pie kuru vētīšanas komisija ķersies šonedēļ, norādīja Naudiņš.

”Ir iesniegti divdesmit priekšlikumi no deputātiem, kurus mēs pirms komisijas sēdes kopā ar Ekonomikas ministriju un Patērētāju tiesību aizsardzības centru izskatīsim. Un trešdien, tad skatīsim jau likumprojektu pēc būtības, deputāti varēs izteikties par saviem priekšlikumiem un komisijā lemt par likumprojektu, kuru pēc tam virzīsim uz Saeimas plenārsēdi,” klāstīja Naudiņš.

Legālie nebanku kredītdevēji draud pamest tirgu

No Latvijas Radio rīcībā esošajiem dokumentiem izriet, ka savus iebildumus pret iecerētajiem grozījumiem, kas paredz aizliegt ātro kredītu izsniegšanu naktī, kā arī ievērojami ierobežot procentu likmes un nokavējuma naudas, Saeimas Tautsaimniecības komisijai iesniegusi ne tikai Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija, bet arī Latvijas Darba devēju konfederācija.

Asociācijas vadītāja Baiba Fromane arvien paliek pie pārliecības, ka pēc iecerēto grozījumu pieņemšanas no tirgus būs spiesti aiziet tieši legāli strādājošie uzņēmumi.

”Mēs redzam, ka šobrīd nebanku kreditētāji Latvijā jau ir ļoti stingri regulēti un šīs prasības, iespējams, jau ir noteiktas par augstu. Citās valstīs tik stingras prasības, kā šobrīd ir Latvijā, un arī tik augstas licencēšanas maksas, kā ir noteiktas Latvijā par laiku tikai uz vienu gadu, nav īsti nekur citur. Tā iemesla dēļ tie uzņēmumi, kas gribētu Latvijā strādāt, izvēlas šo nelegālo ceļu. Prasības, ko vēl tiek paredzēts uzlikt legālajiem uzņēmumiem... Ir skaidrs, ka legālie uzņēmumi šo pakalpojumu Latvijā sniegt vairs nevarēs,” prognozēja Fromane.

Turklāt iecerētā procentu likmju ierobežošana novedīšot pie tā, ka klientiem vairs nebūs pieejami aizdevumi uz termiņu līdz trīsdesmit dienām, apgalvo Fromane.

”Šī noteiktā saliktā procentu likme, pēc kuras tiek piedāvāts noteikt pakalpojuma cenu, patiesībā ierobežo termiņu, uz kuru ir iespējams aizdot. Jo tie administratīvie izdevumi, kuri uzņēmumiem jebkurā gadījumā ir fiksēti neatkarīgi no tā, vai cilvēks aizņemas uz piecām dienām vai uz trīsdesmit dienām, lai pārbaudītu klientu datu bāzēs, vai viņš nav kādās parādnieku datu bāzēs, visi administratīvie izdevumi, kas ir saistīti ar nodokļu nomaksu, darbinieku algām, datu bāzu uzturēšanām, uzņēmumiem jebkurā gadījumā ir fiksēti. Visi tie īstermiņa aizdevumi, kuru cena būs tik ierobežota, ka tie nevarēs nosegt pat administratīvos izdevumus, ir skaidrs, ka viņus nevarēs tirgū piedāvāt,” stāstīja Fromane.

Asociācijas apkopotā informācija liecina, ka 2014. gadā ātro kredītu veidā izsniegto aizdevumu kopapjoms ir sarucis teju par ceturto daļu. Galvenokārt tas tiek skaidrots ar to, ka, izpildot uzraugu, tas ir, Patērētāju tiesību aizsardzības centra prasības, nozares uzņēmumi jau ieviesuši stingrākas klientu maksātspējas pārbaudes.

PTAC iestājas par klientu aizsardzību

Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa nenoliedz, ka pēdējā gada laikā situācija ir uzlabojusies, tomēr neesot pamata apgalvot, ka uzņēmēji uzlabojumus ieviesuši brīvprātīgi.

”Nozare lielāko daļu no tā ir darījusi tomēr mūsu piespiesta. Gan maksātspējas vērtēšana bija mūsu vadlīnijas, ko viņi ieviesa, jo viņiem tās bija jāievieš, nevis tāpēc, ka viņi to brīvprātīgi izdarīja. Brīvprātīgi viņi ir veikuši tikai šo vecuma ierobežojumu, bet arī tas ir tā nosacīti, jo patiesībā jau svarīgi ir nevis tas, vai cilvēkam ir 21 gads, bet gan tas, vai viņam ir ienākumi,” norādīja Vītoliņa.

Vītoliņa pauda, ka, atbilstoši centra rīcībā esošajiem datiem, aptuveni puse no „sms – kredītu” ņēmējiem nespēj atdot aizdevumu sākotnēji noteiktajā laikā. Tas, visticamāk, esot skaidrojams ar faktu, ka vairumā gadījumu kredītņēmējiem aizdevums jāatdod vienā maksājumā. Šī ir tikai viena no problēmām, ko paredzēts risināt, pieņemot likuma grozījumus.

”Es izvēlētos tomēr jebkuru kredītu, kas ir ar kredīta maksājumiem. Tas man palīdz, pirmkārt, vieglāk atdod šo summu, un es nekad nenonākšu tādā traģiskā situācijā - ja man nav pēc mēneša šo 300 eiro, ko atdot, man ir tikai divas iespējas – vai nu kļūt uzreiz par parādnieku vai pagarināt šos te līgumus. Diemžēl mēs redzam, ka 50% cilvēku pagarina šos līgumus, un par ko tas liecina? Ka faktiski ir iedots cilvēkiem, neizvērtējot, ka viņi nespēs pēc mēneša šo kredītu atdot. Un to mēs arī esam paredzējuši šajā likumā regulēt, ka, ja ir vairāk par mēnesi, tad vienmēr ir jābūt iespējai pakāpeniski atdot,” skaidroja Vītoliņa. 

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane gan uzskata, ka lielais aizdevuma atmaksas termiņa pagarinātāju īpatsvars nav nekas tāds, kam vajadzētu pievērst īpašu uzmanību.

”Pagarināšana ir īstenībā iespēja klientam tajā brīdī, kad viņam pienāk atmaksas datums, izvēlēties – atmaksāt, pagarināt šo kredītu uz vēl attiecīgu termiņu vai arī, ja viņš nevar atļauties, viņš kļūst par kavētāju un neatdod šo kredītu paredzētajā termiņā. Mūsuprāt, tas nav nekas bīstams vai kaut kas tāds, uz ko būtu ļoti liela uzmanība jāvērš,” norādīja Fromane.

Tas, ka lielā daļā aizdevuma līgumu netiek paredzēta iespēja aizdevumu atmaksāt pa daļām, esot saistīts ar pakalpojuma specifiku, apgalvoja Fromane.

”Šie pirmkārt ir mikrokredīti, kas ir ļoti nelieli aizdevumi, un tā ir tieši to specifika, ka tie ir līdz vienam mēnesim pārsvarā. Jebkurā gadījumā tie kredīti, kas ir uz lielāku termiņu, tiek arī piedāvāti ar atmaksas grafikus, bet tie jau ir citi pakalpojumi. Jebkurā gadījumā, salīdzināt līzingus un hipotekāros kredītus, kas ir tūkstošos, ar divsimt eiro aizdevumu… Tie ir nesalīdzināmi aizdevumi,” pauda Fromane.

Cīnās par nokavējuma procentu ierobežošanu

Nebanku kredītdevējiem ir lieli iebildumi pret ieceri likumā noteikt, ka nokavējuma procenti par laikā neatmaksātiem kredītiem nedrīkst pārsniegt 18%. Šie iebildumi atraduši dzirdīgas ausis arī Saeimā.

Nacionālās apvienības deputāts Imants Parādnieks likumam uz otro lasījumu iesniedzis priekšlikumu maksimāli pieļaujamo nokavējuma procentu apmēru palielināt līdz 100%.

Parādnieks iesniegumā Tautsaimniecības komisijai norāda, ka, piemēram, procentu likme, ko nokavējuma gadījumā piemēro ”Latvenergo”, sasniedz pat 108% gadā, bet „Latvijas Mobilais telefons” no kavētājiem piedzen nokavējuma naudas 180% apmērā gadā.

Tikmēr Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa uzsver, ka nokavējuma procenti nav domāti pelnīšanai, „bet parastie procenti ātrajiem kredītiem ir ļoti augsti, pat vieni no zemākajiem ir 120%”, šobrīd paredzētā norma ļauj iekasēt kā nokavējuma naudu 138% apmērā.  

„Nauda nekļūst tik stipri dārgāka, īpaši ātrajiem kredītiem, tikai tāpēc, ka cilvēks nav savlaicīgi samaksājis. Ja ir lieli nokavējuma procenti, cilvēks vispār zaudē cerību samaksāt,” norāda Vītoliņa.

Iecerētie Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi šobrīd neparedz ieviest jaunas kredītņēmēju maksātspējas pārbaudes. Bet par to, ka ar esošajām vien, iespējams, tomēr ir par maz, liecina kāda Tautsaimniecības komisijā saņemta vēstule. Tās autore ir Talsu novada Ģibuļu pagasta iedzīvotāja Sigita Mazzariņa, kuras dēls – 20 gadus vecs Saldus profesionālās skolas audzēknis - pērn dažu mēnešu laikā pamanījies paņemt ātros kredītus, kuru kopējā summa ir 930 eiro. Jaunieša stipendija ir vien 37 eiro mēnesī. Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane atzina, ka, izsniedzot nelielus kredītus, uzņēmēji vēl arvien paļaujas uz potenciālo klientu godaprātu.

Fromane norādīja, ka kredītiem līdz 427 eiro cilvēkam ir iespēja pašam deklarēt savu ienākumu apmēru, ja kāds melo – no vienas puses, tas ir uz viņu pašu sirdsapziņas, no otras puses – ir arī atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu.

Savukārt Vītoliņa pieļāva, ka maksātspējas pārbaudes varētu kļūt stingrākas. Ja konstatēsim, ka tā ir liela problēma un cilvēki melo, iespējams, liksim jau no pirmā eiro pārbaudīt aizņēmēja maksātspēju, iespējams, būs jāmeklē citas metodes, atzina Vītoliņa.  

Saskaņā ar ”TNS” datiem, ”ātro kredītu” nozare vēl arvien ir viens no lielākajiem reklāmdevējiem Latvijā – 2014. gada pirmajā pusgadā Latvijas lielāko reklāmdevēju pirmajā desmitniekā ierindojušies divi šīs nozares komersanti – ”4 finance” un ”MCB Finance”. Nozarei netīkamie grozījumi varētu stāties spēkā no šā gada 1. jūlija. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt