ĪSUMĀ:
- EM, LIAA un finanšu nozare izstrādāja īpašu anketu investoriem.
- Anketā būs jāskaidro naudas izcelsme un patiesie labuma guvēji.
- Investors LIAA aizpildīs anketu, tikai tad banka vērtēs konta atvēršanas iespēju.
- Bankā varēs vērsties tikai, ja nav risku, vai riski ir novēršami.
- Finanšu nozare: Sadarbība ar Baltkrievijas uzņēmumiem ir sava veida pilotprojekts.
- Finanšu nozare: Šis projekts palīdzēs darbā ar investoriem arī no citām valstīm.
- Anketa palīdzēs ietaupīt laiku.
- EM: jārod risinājums, kā strādāt arī ar paaugstināta riska klientiem.
- Nākamnedēļ varētu būt jau pirmie rezultāti, kā investori uz anketu reaģē.
Anketa būs kā siets, kas pēc tam Latvijas kredītiestādēm palīdzēs samazināt jaunā klienta izvērtēšanas laiku, kas pašlaik, it īpaši nerezidentiem, ir samērā ilgs.
Sistēma būs šāda – ārvalstu investoru pirmā pietura būs LIAA, un tikai pēc tam bankas izvērtēs to konta atvēršanas iespējas Latvijā.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (“KPV LV”) skaidroja, ka “tikai, ja nav riski, uz kuriem ir norādījusi finanšu nozare, un, ja ir riski, kas ir novēršami, tad mēs aicinām uzņēmumus tālāk vērsties Latvijas bankās”.
“Daudzi tie uzņēmumi, ar kuriem mēs runājām no Baltkrievijas puses, ir tādi, kas jau šobrīd strādā ASV un Rietumeiropā. Prognozējam, ka šiem uzņēmumiem konta atvēršana Latvijas kredītiestādēs nebūs pārāk liels izaicinājums.
Arī pārējiem uzņēmumiem, kas spēs apliecināt savas naudas izcelsmi un korekti uzrādīt patieso labuma guvēju, Latvijas bankas ir gatavas sadarboties. Tā ir tāda laba ziņa,” norādīja ministrs.
Ekonomikas ministrs stāstīja, ka komunikācija notiks uz abām pusēm. Gan no Latvijas, kas mērķtiecīgi lūkojas pēc investīciju piesaistes, gan no ārvalstu investoru puses, kas novērtē Latvijas sasniegumus finanšu drošības un ekonomikas izaugsmes jomā.
Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanita Bajāre atzina, ka sadarbības veicināšana ar potenciālajiem Baltkrievijas uzņēmumiem ir sava veida pilotprojekts, kas palīdzēs darbā ar investoriem arī no citām valstīm.
Klientu ievērtēšana ir riskos balstīta sistēma un finanšu iestādēm ir svarīgi apzināties, ka bankām un to uzraugam - Finanšu un kapitāla tirgus komisijai - izpratne par regulējumu un to piemērošanu ir vienāda.
“Mēs nerunājam par grožu atlaišanu. Mēs vairāk runājam par procesu paātrināšanu,” skaidroja Bajāre.
“Šī atbilstības kultūra un šie principi, kas ir ieviesti – tie ir neatgriezeniski. Bet ļoti būtisks ir izvērtēšanas laiks. Lai konkrētā situācija, kad investors atnāk uz Latviju, viņš būtu informēts par tiem jautājumiem, kas būs viņam jāsagatavo un savlaicīgi šī informācija būtu sagatavota. Lai abām pusēm nav jātērē laiks,” klāstīja asociācijas vadītāja.
Laika faktoru, kā bremzējošu faktoru akcentēja arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
“Diemžēl ir situācijas, kad konta atvēršana aizņem mēnesi. Ja uzņēmuma reģistrā uzņēmumu var reģistrēt vienu, divu dienu laikā, tad nav jēgas, jo jāgaida uz kontu. Tas var nostrādāt par sliktu, kad ārvalstu uzņēmums domā, vai piezemēties Latvijā, vai nē,” sprieda Endziņš.
Viņš uzsvēra, ka mērķtiecīgu ārvalstu investoru piesaiste Latvijas tautsaimniecībai ir ļoti svarīga, arī no paaugstināta riska zonām. Bet no otras puses var saprast arī bankas, kas arī ir uzņēmumi un var zaudēt savu licenci.
“Paliek tikai saujiņa ar tādiem uzņēmumiem, ar kuriem ir droši strādāt. Bet ar to ir par maz, lai visa kopējā tautsaimniecība attīstītos. Tas ceļš ir tāds – visiem kopā nonākt pie risinājuma, ka varam strādāt arī ar paaugstināta riska klientiem, arī no paaugstināta riska valstīm,” sacīja Vitenbergs.
Viņš atklāja, ka nākamās nedēļas sākumā varētu būt jau pirmie rezultāti tam, kā potenciālie investori uz šo anketu reaģē, un pēc tam varēs vērtēt, vai šādas anketas ieviešana bankām palīdzēs samazināt laika sprīdi jaunu klientu izvērtēšanā.
KONTEKSTS:
Par sarežģījumiem ar kontu atvēršanu ārvalstu uzņēmumiem sāka runāt investori pēc tam, kad sekojot “finanšu sistēmas kapitālajam remontam”, bankas ieviesa pārāk stingras prasības naudas atmazgāšanas novēršanai. Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") atzina, ka Latvijas finanšu sektorā būtu jāizbeidz tikai meklēt "melno naudu" un vairāk jādomā par banku sektora attīstību.
