Dānija bija pēdējais šķērslis "Nord Stream 2" būvniecībā, bet tagad kritis arī tas. Pēc 2,5 gadus ilgas vilcināšanās Dānija ir devusi atļauju cauruļvada izbūvei caur savu kontinentālo šelfu, bet tas arī nozīmē, ka "Nord Stream 2" tomēr neizdosies pabeigt laikā.
Tomēr svinēt vēl pāragri, jo "Nord Stream 2" gaida ierobežojumi saistībā ar gāzes vada izmantošanu, norāda eksperti.
"Ir grūti iedomāties, ka Krievija varētu atteikties no "Nord Stream", bet var izrādīties, ka uz viņiem attieksies tādi juridiskie aspekti, kurus viņi negaidīja. Viņi būs iztērējuši milzīgu naudu, bet varēs izmantot tikai pusi no jaudas," norāda Valsts pārvaldes institūta pētnieks Londonā Alans Railijs.
40% no Eiropā patērētās dabasgāzes nāk no Krievijas tranzītā caur Ukrainu un arī Poliju un Slovākiju, kas par to nopelna labu tranzīta maksu. "Nord Stream 2" tam pieliks punktu.
Austrumeiropas politiskās aprindas ir pārliecinoši noskaņotas pret "Nord Stream 2", uzskatot to par Krievijas politisko projektu. Taču Vācija visas bažas noraidījusi, un arī citas Rietumeiropas valstis šīs bažas nav sapratušas.
Pret "Nord Stream 2" iestājas arī nevalstiskā organizācija (NVO) "Free Russia Today", kas rīko lobisma pasākumus, lai “atvērtu acis” Eiropai, t.sk. Francijai par "Nord Stream 2" patiesajiem mērķiem. Krievijas Tieslietu ministrija šo Vašingtonā bāzēto NVO jau klasificējusi kā nevēlamu.
"Tas ir tīri politisks projekts. Tam nevajag ekonomisko pamatojumu," uzsver Austrumeiropas gāzes analīzes centra vadītājs Mihails Korčemkins.
"Vācija kļūs par jauno Krievijas gāzes tālākizplatīšanas centru Eiropā – viņi ir materiāli ieinteresēti un gūs labumu no šī projekta," uzsver konsultāciju aģentūras “RusEnergy” vadītājs Mihails Krutikhins.
Taču to, kas neizdevās Austrumeiropas politiķiem, tagad cenšas panākt ASV prezidents Donalds Tramps, īsi pirms Ziemassvētkiem nosakot sankcijas pret Šveices-Nīderlandes kopuzņēmumu “Allseas”, kas veic gāzes vada izbūvi. Uzņēmums darbus apturējis. No 2 500 kilometru (km) garā cauruļvada vēl neizbūvēti palikuši 300 km.
ASV šo gāzes vadu uzskata par drošības risku, jo tas palielinot gan Eiropas atkarību no Krievijas gāzes, gan samazinot amerikāņu pašu iespējas uz Eiropu eksportēt savu sašķidrināto dabasgāzi (LNG). ASV Kongress šīs sankcijas atbalstīja, lai arī daži tomēr iebilda, ka nav jauki tā vērsties pret savu sabiedroto NATO ietvaros – pret Vāciju. Citas sabiedrotās Austrumeiropā gan nav sašutušas.
Eiropas Komisija, lai gan nekad nav atbalstījusi "Nord Stream 2" projektu, tomēr nosodījusi amerikāņu pieeju par sankciju noteikšanu.
