Šobrīd Latvijā ir ap 3500 bioloģisko lauksaimnieku, kuru saimniecību lielums ir no pāris līdz pat 2000 hektāru. Sertificētas bioloģiskās saimniecības aizņem vairāk kā 10% no kopējās lauksaimniecības zemju platības, kas Latviju ierindo 5. vietā starp Eiropas Savienības valstīm.
„Ļoti interesenti, ka graudaugus Latvijā gatavi pirkt pat amerikāņi, vienīgais, ka mēs nespējam vēl tik daudz izaudzēt, kā vajadzētu, (..) graudus var ļoti daudz eksportēt uz Eiropu, ir ļoti liels pieprasījums, daudz ļoti interesējas par pākšaugiem, pupām, zirņiem, kas ir proteīnaugi,” stāsta Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis.
Tomēr, lai šī lauksaimniecības nozare attīstītos tālāk, nepieciešams risināt vairākas problēmas. Izņemot piena rūpniecību, valstī joprojām trūkst bioloģiskās pārstrādes uzņēmumu. Gan Latvijā, gan ārvalstīs liels ir pieprasījums pēc bioloģiski audzētas gaļas, taču daudzas saimniecības šobrīd spiestas nodot savu produkciju kopā ar citiem lauksaimniekiem, un līdz patērētājam produkts nenonāk.
„Pēdējās kārtas, kas ir bijušas uz investīcijām, ir vērstas tieši uz bioloģiskās pārstrādes attīstību un tieši šajā gadā noslēdzās kārta, kur vairāki uzņēmumi startēja, tai skaitā piena sektorā, un tiek veidotas šīs pārstrādes līnijas,” uzsver Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone.
Zemnieki atzīst, ka neapmierinošas ir arī iepirkuma cenas un šādu saimniekošanas veidu viņi galvenokārt izvēlējušies ētisku apsvērumu vadīti. Šobrīd Latvijā bioloģiski audzētu un intensīvās lauksaimniecības produktu iepirkuma cenas praktiski neatšķiras, kaut gan veikalos cenu starpība ir ievērojama.
"Tikko kā nesen nodevām bio kautuvē savus liellopus, bet cena, protams, neadekvāta. Ja tas ir bio, tad manā uztverē ir jābūt arī adekvātai cenai,” norāda z/s „Solomina muiža” un lauku māju „Upenīte” īpašniece Inese Survilo.
Prognozes liecina, ka pieprasījums pēc bioloģiski audzētas pārtikas nākotnē turpinās augt. Atrisinot ar nozares attīstību saistītās problēmas, Latvijas zemniekiem var pavērties jaunas iespējas gan Latvijas, gan starptautiskajā tirgū.
