Baltkrievija jau otrdien paziņoja, ka apturējusi tā dēvētās gaišās naftas produktu, proti, benzīna un dīzeļdegvielas eksportu uz Baltijas valstīm, Poliju un Ukrainu. Minska lēmumu pamatoja ar sliktas kvalitātes jēlnaftu no Krievijas, kas Baltkrievijā un tālāk tranzītā uz citām Eiropas valstīm nonāk pa naftas cauruļvadu „Družba”. Dienu vēlāk, trešdien, Polijas Enerģētikas ministrija paziņoja, ka aptur Krievijas jēlnaftas importu caur "Družba" cauruļvadu, bažījoties, ka sliktās kvalitātes dēļ var tik sabojātas poļu naftas pārstrādes rūpnīcu iekārtas. Līdz ar to apturēts arī naftas tālākais tranzīts uz Vāciju.
Vēl ceturtdien cauruļvada „Družba” Baltkrievijas operators paziņoja, ka vienlaikus tiek turpināts naftas eksports pa cauruļvada dienvidu atzaru caur Ukrainu uz Čehiju, Slovākiju un Ungāriju. Taču ceturtdien vakarā naftas tranzītu caur šo cauruļvadu apturēja arī Ukraina, lēmumu tāpat pamatojot ar jēlnaftas slikto kvalitāti. Jau iepriekš par Krievijas naftas importa apturēšanu bija paziņojusi Slovākija.
Baltkrievija pirms vairākām dienām paziņoja, ka konstatējusi, ka no Krievijas importētajā jēlnaftā desmitiem reižu pārsniegta hlororganisko savienojumu koncentrācija. Tos mēdz izmantot jēlnaftas ražošanā, taču pirms tās nosūtīšanas klientiem šie savienojumi ir jāatdala, jo tie ir korozīvi, un var sabojāt naftas pārstrādes iekārtas.
Naftas cauruļvads „Družba” ir garākais pasaulē, un Padomju Savienībā tas tika izmantots, lai piegādātu naftas produktus rietumu republikām un Austrumeiropas bloka valstīm. Tagad tas ir galvenais Krievijas naftas eksporta ceļš uz Eiropu.
Krievija problēmu atzinusi. Vicepremjers Dmitrijs Kozaks ceturtdien paziņoja, ka no cauruļvada posma, kas atrodas Krievijas teritorijā, liela daļa nekvalitatīvas jēlnaftas jau ir izsūknēta, un kvalitātes standartiem atbilstoša nafta tikšot piegādāta līdz Baltkrievijas robežai jau līdz pirmdienai. Kozaks norādīja, ka paredzēta tikšanās ar Baltkrievijas, Polijas un Ukrainas pārstāvjiem, lai lemtu, kā labāk risināt problēmu. Vienlaikus viņš piebilda, ka jautājums par kompensācijām pagaidām nav ticis pacelts, kā arī aicināja problēmu nepolitizēt.
Baltkrievijas attiecības ar Krieviju pēdējā laikā bijušās visai saspringtas. Šajā situācijā Minska šonedēļ paziņoja, ka apsver jau šī gada laikā atrast Krievijas naftai alternatīvus importa ceļus – caur Baltijas valstu, proti, Latvijas vai Lietuvas, vai Ukrainas ostām. „Baltkrievijas naftas kompānijas” ģenerāldirektora vietnieks Sergejs Gribs teica, ka konkrēta maršruta izvēle būs atkarīga no kaimiņvalstu piedāvātajiem pārkraušanas un transportēšanas nosacījumiem.
