Arī Latvijas lauksaimnieki protestēs Briselē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Lauksaimnieku organizāciju konsultatīvās padomes sēdē zemnieki ar zemkopības ministru vienojās, ka kompensācijas no Eiropas Komisijas (EK) piešķirtā 7,7 miljonu eiro atbalsta tiks piešķirts visām no Krievijas embargo cietušajām piena ražotāju saimniecībām.

Ministrija sola tuvākajā laikā izstrādāt naudas pārdales kritērijus. Piena ražotāji gan pārliecināti, ka naudas summa nav pietiekama un ekonomisku ieguvumu došot tikai īstermiņā. Tādēļ Latvijas lauksaimnieki nolēmuši pievienoties Baltijas piena ražotāju protestos Briselē decembra sākumā.

Latvijas lauksaimnieki pieņēmuši lēmumu piedalīties protesta akcijā Briselē, lai skaidrotu zaudējumu ietekmi uz saimniecībām, ko radījušas Krievijas sankcijas, liedzot ievest lauksaimniecības produkciju no ES. Lai arī EK piešķīrusi Baltijas valstīm 28 miljonu eiro atbalstu Baltijas piena ražotājiem, no kuriem 7,7 miljoni eiro iedalīti Latvijai, zemnieki norāda, ka ar to nav gana, un tas dos pavisam nelielu ekonomisko ieguvumu.

Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš secina ka Eiropas ierēdņi neizprot embargo tiešo ietekmi uz piena ražotājiem. „7,7 miljoni eiro ir aprēķināts, pamatojoties uz piegādes kvotu gadā, kas ir 781 000 litru. ES ir pieņēmusi, ka viens litrs ir par vienu centu (..) To var nosaukt par simbolisku piedalīšanos kompensēšanā Baltijas valstīs,” saka Lazdiņš.

Viņš vēl norāda, ka ES pastāv arī lauksaimniecības krīzes fonds, taču līdzīgi kā laikā, kad izsala ziemāji, arī šoreiz nākas secināt, ka Latvijas lauksaimniekiem esot praktiski neiespējami no šī fonda iegūt kādas kompensācijas. „Arī šobrīd mēs redzam, ka Baltijas valstis ir visvairāk cietušas – par riska fondu iedarbināšanu attiecībā uz kompensācijām arī nav nekādas runas. Tāpēc, ka nekur nav minēts, ka šie līdzekļi tiks izmaksāti no risku fonda – tā ir Eiropas attieksme pret jaunajām dalībvalstīm,” vērtē Lazdiņš.

Zemniekam Staņislavam Gžibovskim no Gulbenes novada ir daudznozaru saimniecība un pagaidām viņš secina, ka piena lopkopība sankciju dēļ cieš visvairāk. Vairāk par embargo ietekmi uz saimniecību stāsta Gžibovskis. „20 000 eiro mēnesī zaudējam. Šobrīd katrs atbalsts ir svarīgs. Es jau ļoti ceru, ka ziemā šī situācija atrisināsies – būs jauni tirgi,” uzsver Gžibovskis.

Pirmdien Lauksaimnieku organizāciju konsultatīvās padomes sēdē, zemnieki ar zemkopības ministru vienojās, ka kompensācijas no Eiropas atbalsta tiks piešķirts visām no embargo cietušajām piena ražotāju saimniecībām. Ministrija sola tuvākajā laikā izstrādāt naudas pārdales kritērijus.

Baltijas valstu piena ražotāju protesta akcija pret atbalsta trūkumu Briselē plānota 10. decembrī.

Jau ir apritējuši jau nedaudz vairāk nekā trīs mēneši, kopš Krievija noteica pārtikas embargo Eiropas Savienības dalībvalstīm, un šajā laikā ir būtiski samazinājušās piena iepirkuma cenas un lielākā daļa lauksaimnieku strādā zem pašizmaksas.

Līdz ar Krievijas sankcijām pret ES un dažām citām rietumvalstīm Latvijas piensaimniekiem ir grūtības pārdot savu pienu, un iepirkuma cenas ir ievērojami samazinājušās. Valdība septembrī atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) iniciatīvu par valsts atbalstu ciltsdarbiem, lai kompensētu piensaimniecības jomai zaudējumus, kas radušies saistībā ar Krievijas noteikto embargo pārtikas importam. Atbalstam septembrī un oktobrī piešķirti seši miljoni eiro, bet vēlāk oktobrī – vēl aptuveni septiņi miljoni eiro. Līdz šim izskanējusī zaudējumu summa –13,9 miljoni eiro – aprēķināta līdz gada beigām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti