Sadaļas Sadaļas

Argentīna paziņojusi par nespēju atmaksāt savus parādus SVF

Argentīna nav spējīga atmaksāt savus parādus Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF). Par to paziņojis krīzes nomāktās valsts prezidents Alberto Fernandezs. Valsts vadība aktīvi cenšas panākt vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu par aizdevuma noteikumu pārskatīšanu, taču pagaidām nekas neliecina par drīzu risinājumu. Tikmēr valdošie politiskie spēki valstī daļu vainas aicina uzņemties arī politiskajai opozīcijai, kuras pārstāvētais prezidents savulaik uzņēmās ievērojamās parādsaistības.

Argentīna paziņojusi par nespēju atmaksāt savus parādus SVFUģis Lībietis

Ekonomiskā krīze Argentīnā turpinās jau vairākus gadus. Pēdējos trīs gadus valsts ekonomika ir atradusies recesijā, bezdarba līmenim sasniedzot divciparu skaitli, bet inflācijai pieaugot līdz aptuveni 50 procentiem. Tas ir viens no augstākajiem inflācijas rādītājiem pasaulē, faktiski atpaliekot tikai no hiperinflācijas skartās Venecuēlas.

Argentīnas valdības pagājušā gada mēģinājumi restrukturizēt valsts parādu, aizņemoties no privātajiem kreditoriem 65 miljardus dolāru, nav snieguši gaidīto rezultātu.

Arī iespēju aizņemties ārvalstu tirgos Argentīnai faktiski nav.

Visa šī situācija ir izveidojusies par spīti tam, ka vēl 2018. gadā Argentīna saņēma rekordaugstu Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu savas ekonomikas glābšanai – 57 miljardus dolāru. Šis aizdevums paredzēja arī stingrus priekšnoteikumus, piemēram, nulles deficītu jau 2019. gadā. Iepriekšējā prezidenta Marisio Makri valdīšanas laikā Argentīnai tika izmaksāti jau 44 miljardi dolāru.

Pagājušajā nedēļas nogalē Argentīnas prezidents Alberto Fernandezs, kurš pēc Makri nomainīšanas valsts amatā atteicās saņemt atlikušo aizdevuma daļu, paziņoja, ka krīzes nomāktajai valstij Starptautiskā Valūtas fonda aizdevums nav atmaksājams. Fernandezs norādījis, ka šogad Argentīnai ir jāatmaksā 3,5 miljardi dolāru, nākamgad – 18, bet 2023. gadā vēl 19 miljardi.

Izredžu atmaksāt šīs summas neesot, jo jau ar šī gada saistību izpildi esot ļoti grūti.

“Ir ļoti grūti redzēt, kā mēs šogad varētu samaksāt 3,5 miljardus dolāru un vēl 2,5 miljardus Parīzes klubam. Mērķis ir panākt tādu vienošanos, kas ļautu saglabāt mums mūsu ekonomisko izaugsmes un attīstības plānus, vienlaicīgi neatstājot novārtā arī tos 40 procentus iedzīvotāju, kuri atrodas zem nabadzības līnijas. Mums ar fondu ir jārunā arī par to, kā mēs varam atmaksāt savas saistības arī privātajiem kreditoriem,” sacīja Fernandezs.

Argentīnas prezidents Alberto Fernandezs

Šī gada oktobrī Argentīnā ir gaidāmas vēlēšanas. Un pašreizējo situāciju savā labā cenšas izmantot arī bijusī valsts vadītāja un pašreizējā viceprezidente Kristīna Fernandeza de Kirhnere, norādot, ka Starptautiskā Valūtas fonda noteikumi ir vienkārši nepieņemami: “Mēs kārtējo reizi esam atļāvuši atgriezties valstī Starptautiskajam Valūtas fondam ar parādu, kāds nav pieredzēts ne Argentīnas, ne paša fonda vēsturē.

Es domāju, ka fondam būtu nepieciešams panākt mums pretī un izrādīt kādu piekāpšanos.

Arī opozīcijai būtu jāizrāda lielāka pretimnākšana, jo tieši viņi bija pie varas laikā, kad Starptautiskais Valūtas fonds pārkāpa visas savas pilnvaras un piešķīra šo aizdevumu. Un viņi to panāca ar ASV atbalstu. Mēs nesakām, ka mēs nevēlamies maksāt savus parādus. Mūsu politiskā grupa bija vienīgā, kas maksāja parādus citām valdībām. Tāpēc arī tagad valdošajai partijai un opozīcijai būtu īpaši jāstrādā, lai panāktu mums ilgāku atmaksas termiņu un citas procentlikmes.”

Pagājušajā nedēļā ar Starptautiskā Valūtas fonda vadītāju Kristalinu Georgijevu tikās arī Argentīnas finanšu ministrs Martins Guzmans, kurš iepriekš arī bija norādījis, ka SVF ir jāuzņemas daļa no atbildības par pašreizējām grūtībām valstī. Pēc šīm sarunām Georgijeva paziņojusi, ka diskusijas ir bijušas konstruktīvas un delegāciju līmenī tehniskās sarunas turpinās.

Kā norādījis Starptautiskā Valūtas fonda preses pārstāvis Gerijs Raiss, abas puses ir ieinteresētas atrast ilgtspējīgu risinājumu: “Mūsu komandas konstruktīvi sadarbojas, lai stiprinātu ekonomisko stabilitāti, aizsargātu pašus ievainojamākos iedzīvotājus un nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi. Mūsu dialogs turpināsies. Mums ar Argentīnas varas iestādēm ir vienāda nostāja, apzinoties tos izaicinājumus, ar kuriem valsts pašlaik saskaras. Mēs esam vienisprātis, ka turpmākajai politikai ir jābūt sabalansētai. Argentīnas puse pašlaik turpina gatavot savus piedāvājumus. Taču mums nav nekādu datu par turpmākās programmas laiku.”

Neoficiāli ir izskanējusi informācija, ka viens no iespējamajiem risinājumiem Argentīnas parādu atmaksas grūtību pārvarēšanai varētu būt termiņa pagarināšana no četrarpus līdz pat desmit gadiem. Pagaidām gan ir grūti teikt, vai šāds risinājums spētu strauji atrisināt ieilgušās grūtības, jo Covid-19 pandēmijas dēļ Argentīnas ekonomika arī pagājušajā gadā kritās par gandrīz 10 procentiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt