Apkures sezonu Talsos gaida ar bažām; plānotais sadārdzinājums – 40%

Apkures sezonu Talsos gaida ar bažām, plānotais sadārdzinājums ir 40%, turklāt nav pārliecības, ka jauno tarifu apstiprinās līdz apkures sezonas sākumam, tā situāciju Latvijas Radio skaidroja uzņēmuma SIA "Talsu Bio-Enerģija" valdes priekšsēdētājs Jurijs Zaļupe. Uzņēmums bija viens no pirmajiem Latvijā, kas savulaik ieviesa šķeldu kā kurināmo, tagad būs jādomā, kā šādos neparastos apstākļos ar tik lielu sadārdzinājumu izdzīvot nelielam reģiona siltumapgādes uzņēmumam.

Apkures sezonu Talsos gaida ar bažām; plānotais sadārdzinājums 40%
00:00 / 05:36
Lejuplādēt

SIA "Talsu Bio-Enerģija" valdes priekšsēdētājs Jurijs Zaļupe stāstīja, ka 1995. gadā jau sākās eksperimenti ar šķeldu kā kurināmo, bet no 1999. gada kurina tikai ar šķeldu. 2019. gadā notika pilnīga rekonstrukcija, kam izdevās piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu un īstenot projektu aptuveni 2,5 miljonu eiro apmērā.

"Ir nomainīti divi 40 gadus vecie katli, ir uzlikti jauni, arī dūmgāzu elektrostatiskais filtrs, uzlabota gaisa kvalitāte, atjaunota noliktava. Pirms tam prioritāte bija siltumtīkli, principā esam nomainījuši visus un būtiski samazinājuši zudumus,"  padarīto uzskaitīja Zaļupe. 

Līdz šim veikti nepieciešamie priekšdarbi, lai varētu stabili un mūsdienīgi strādāt, taču situācija pasaulē un straujais sadārdzinājums šobrīd rada satraukumu un ne bez pamata, situāciju Talsos skaidroja Zaļupe.

Ja līdz šim apkures tarifs bija 57,09 eiro par megavatstundu, tad prognozētais gala iznākums šobrīd ir 88,21 eiro. Situācija ir satraucoša, uzskata uzņēmuma vadītājs. 

"Kurināmais, šķelda ar katru dienu kļūst tikai dārgāka. Mēs izsludinājām cenu aptauju, kur mums piedāvāja gandrīz trīs reizes dārgāk. Bija trīs piedāvātāji. Kolēģiem novadā pieteicies viens piegādātājs, un tur bija vēl par pieciem eiro dārgāk, bet tas ir šobrīd," atzīmēja Zaļupe.

Viņš sacīja, ka jau sākuši veidot krājumus ziemai, taču, neraugoties uz vietējiem šķeldas ražotājiem, apstākļi ir nomācoši. 

Zaļupe skaidroja: "Tāda virspusēja informācija ir pieejama cilvēkiem.  Daži kolēģi domā, ka "Latvijas Valsts meži" ir lielais brīnums, bet viņi saražo 7%, saspringstot varbūt 9%. Stāsts jau nav tikai par ārzemēm, ir Rīga, Liepāja, Daugavpils, Jelgava. Tie ir lielie grandi, kuri vēl pagājušā gadā kurināja gāzi. Ar šķeldu kurināja, kad tas cipars biju tuvu. Tas ir bizness, – ja gāze ir lētāka, neviens taču nekurinās ar šķeldu. Šobrīd visi kurina un vēl būvē klāt no jauna līdz rudenim, tā tikai mums stāsta, ka mums ir milzīgi daudz visa kā. Labi, ka mums ir laba sadarbība ar vietējiem šķeldas ražotājiem. Dod, Dievs, kaut mums tās šķeldas pietiktu. Varbūt ziema būs niknāka, ir dažādi blakus apstākļi, pieprasījums ir milzīgs."

Šķeldas cena vidēji tirgū pārsniedz jau 30 eiro [par kubikmetru]. 

"Malkas cena 70–75 eiro par kubikmetru, vispār fantastiski. Lietuviešu biržā 24 eiro, bet tā jau ir meža šķelda, kas ir ar visu kaut ko kopā," atzīmēja Zaļupe.

Talsu iedzīvotāji par gaidāmo sadārdzinājumu ir nobažījušies, taču to uztver dažādi.

Apkures izmaksu sadārdzinājums Talsos varētu sasniegt aptuveni 40%. 

KONTEKSTS:

Šā gada pirmajos mēnešos saistībā ar energoresursu cenu kāpumu Latvijā valsts atbalsts bija pieejams visām mājsaimniecībām – ne tikai tai sabiedrības daļai, kas cenu kāpuma dēļ cietusi visvairāk, un tas valstij izmaksāja salīdzinoši dārgi, iepriekš sacīja Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste, norādot, ka atbalstam turpmāk būtu jābūt mērķētam, taču valdībai vajadzētu būt rīcības plānam gadījumā, ja tarifi pieaugtu "šokējoši" strauji.  

Valsts prezidents Egils Levits iepriekš atzina, ka nedrīkst pabalstus piešķirt visiem – dalīt "kā ar lejkannu", kā tas bijis līdz šim. Viņaprāt, valsts atbalstam būtu jābūt mērķētam. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") lūdza izstrādāt piedāvājumu par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu, kas ļautu finansiāli mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām saņemt atbalstu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai. 

Vēlāk valdība konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, kas paredz, ka nākamajā apkures sezonā valsts plāno segt pusi no siltumapgādes izmaksu sadārdzinājuma gan centrālās apkures saņēmējiem, gan tiem, kas apkurei izmanto elektrību, gāzi un granulas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt