Krustpunktā

Krustpunktā diskusija par palīdzību Ukrainas bēgļiem

Krustpunktā

Krustpunktā taujājam Izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci

Latvijā nav sistēmas, kas ļautu noteikt ienākumus uz vienu mājsaimniecības locekli

Premjers uzdod ministrijām sagatavot piedāvājumu par mērķētu atbalsta sistēmu iedzīvotājiem

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") rezolūcijā uzdevis Labklājības ministrijai kopā ar Ekonomikas, Finanšu, Iekšlietu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām sagatavot izskatīšanai uz 14. jūnija valdības sēdi piedāvājumu par mērķētu atbalsta sistēmu iedzīvotājiem.

Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) iepriekš kritizēja Latvijas pabalstu un palīdzības sistēmu, kas neesot pietiekoši mērķēta un raugās uz indivīdiem, nevis mājsaimniecībām.

Nu premjers, nesaņemot piedāvājumu pabalstu sistēmas uzlabošanai, izdevis rezolūciju, lūdzot izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta 14. jūnija sēdē piedāvājumu par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu, kas ļautu finansiāli mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām saņemt atbalstu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai. Piedāvājuma programma būtu ieviešama līdz 2022. gada 1. septembrim. 

Premjers vēlas redzēt piedāvājumu atbalstam, lai kompensētu straujo inflācijas pieaugumu, finansiāls atbalstītu mājsaimniecības ar ienākumu zem konkrēta līmeņa un noteiktas sociālas iedzīvotāju grupas. Norādīts uz subsīdijām kā iespējamu risinājumu energoresursu tirgotājiem cenas noturēšanai konkrētā līmenī un subsīdijām, dalot elektroenerģijai, dabasgāzei un siltumenerģijai cenu pieaugumu starp lietotājiem, valsti un pašvaldībām.

“Premjeram ir taisnība – valsts līmenī mēs mājsaimniecību neredzam. Pabalsti, ko maksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, tiek piešķirti indivīdam,” intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa.

Lai gan dati par vienā dzīvesvietā deklarētajiem cilvēkiem valstij pašlaik ir pieejami, tomēr tos iestādes var aplūkot vien individuāli, nevis masveidā, skaidroja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere.

Par iespēju pie šādas sistēmas mājsaimniecības skatīt individuāli Šķiltere bija skeptiska: “Vai tiešām mēs gribam, lai visi, tajā skaitā mūsu mazā vidusšķira, kuriem būs mājsaimniecībās strādājošie, dodas uz sociālajiem dienestiem, un tur individuāli, manuāli apstrādā katru cilvēku?” Daļa iedzīvotāju arī nevēloties individuāli vērsties pēc palīdzības.

Viņa gan atzina – ja ir valstiskā griba, šos datus var savietot automatizēti. To apliecināja arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietniece Dace Pelēkā, piebilstot – šādas sistēmas programmēšana un uzturēšana prasa naudu.

“Izdarīt to var. Pilnīgi visi dati par mūsu oficiālajiem ienākumiem katru mēnesi ir Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā. Savukārt par visiem [pabalstiem], ko izsniedz pašvaldības, tie visi personificētie dati arī uz Labklājības ministriju tiek nosūtīti. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā ir dati par viņu izmaksātajiem [pabalstiem].

Līdz ar to valsts reģistros visi dati ir, bet nelaime Latvijā, ka šo datu kopīga un automatizēta lietošana mums galīgi nevedas. Ja šos datus savietotu, to ir iespējams izdarīt,” sacīja Šķiltere.

Turklāt jāņem vēra, ka tad mājsaimniecības tiktu definētas pēc konkrētas deklarētās dzīvesvietas. Gan VID, gan LPS pārstāves atzina – cilvēki ne vienmēr deklarē savu faktiskās dzīvesvietas adresi.

Latvijas Radio diskusijas dalībnieces skaidroja, ka līdz šim Latvijā nav bijis politiskās gribas skatīties uz mājsaimniecībām, nevis individuāli uz cilvēkiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt