Viņš pauda, ka cenas nosaka brīva konkurence un pateikt, vai tās kāps vai nekāps, šobrīd būtu “zīlēšana kafijas biezumos”.
Abāšins atzina, ka konkurence var likt apdrošinātajiem strādāt efektīvāk un tā samazināt cenas. Pašlaik Latvijā OCTA administrēšanas izmaksas veido 28% – 30% no polises cenas, Rietumeiropā vidēji tie ir 20%, austrumos – 40%.
“Esam pa vidu, šis cipars krīt, un tā ir lieta, pie kuras jāpiestrādā,” atzina Abāšins, uzsverot, ka tieši konkurence dzen apdrošinātājus būt efektīvākiem.
Savukārt OCTA cenu griestus viņš neatbalsta, paužot, ka tādi bija noteikti pirms 20 gadiem, un toreiz apdrošinātāji centās saņemt summas “maksimāli tuvu griestiem”, un cenas sāka samazināties tikai pēc griestu atcelšanas.
Jau vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju pauduši atbalstu sabiedrisko iniciatīvu platformā "ManaBalss" ievietotajam ierosinājumam Latvijā noteikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas jeb OCTA maksimālās cenas griestus.
Iniciatīvā, kura, visticamāk, būs jāvērtē Saeimai, piedāvāts mainīt OCTA prēmiju aprēķināšanas kārtību, cenas aprēķinā izmantojot divus kritērijus, proti, apdrošināmā transportlīdzekļa vidējo tirgus vērtību un "Bonus Malus" klases līmeni.
Iniciatīva tapusi, reaģējot uz straujo OCTA prēmiju pieaugumu, kas nonācis arī Konkurences padomes uzmanības lokā.
