„Dzīvoklis vienai naktij, pils uz nedēļu vai villa uz mēnesi – “Airbnb” dāvina cilvēkiem unikālu ceļojumu pieredzi par jebkuru cenu vairāk nekā 34000 pilsētu 191 valstī.” Šādi par sevi raksta portālā „airbnb.com”.
Arī Latvijā tūristam ir iespēja atrast visdažādākās iespējas pārnakšņot – sākot no istabas kādā dzīvoklī līdz pat villai. Lūk daži sludinājumi:
- „Izīrēju istabu pie jūras vienam cilvēkam. Saulkrasti. 300 metri līdz pludmalei. 12 eiro par nakti. Privātmājā ir virtuve, duša, tualete. Ciemats atrodas pie jūras, ir kafejnīcas, veikali, aptiekas. Autobusa pietura netālu no mājām.”
- „Eleganta villa Jūrmalas centrā. 500 eiro par nakti. 11 istabu, četras vannas istabas, biljarda zāle, bibliotēka ar kamīnu, kabinets, amerikāņu tipa viesistaba ar lielu kamīnu. Plaša virtuve, ziemas dārzs ar terasi.”
- „Liels studijas tipa dzīvoklis Rīgas centrā. 26 eiro par nakti. Mazāk nekā 10 minūtes kājām no Vecrīgas. Dzīvoklī ir viss, kas jums var būt nepieciešams: virtuve, tualete un duša, veļasmašīna, plīts un ledusskapis.”
Latvijā un it īpaši Rīgā viesnīcu sektors nopietni izjūt jauno konkurentu jeb apartamentu ienākšanu tirgū, norāda Viesnīcu un restorānu asociācijā. „Un tajā skaitā, protams, nopietnākais spēlētājs, caur kuru var atrast šos apartamentus, ir “Airbnb”,” atzīst asociācijas izpilddirektore Santa Graikste.
Tā gan nav vienīgā platforma, kur tūristi var atrast sev dzīvokli. „Arī tajā pašā „booking.com” ir pieejams garš saraksts ar apartamentiem. Un, ja runājam par nesezonu, un Rīgā ir vidēji 100 viesnīcas, tad nesezonā te ir apmēram 400 apartamenti, savukārt sezonā tie ir apmēram 700 apartamenti. Tas segments ir ļoti milzīgs,” norāda Graikste.
Tallinā un Viļņā apartamentu piedāvājums nav tik plašs kā Rīgā. Tāpēc tur arī viesnīcu cenas esot augstākas. Tomēr asociāciju uztrauc tas, ka šo tirgus segmentu neviens nekontrolē: „Ne no pārtikas aprites viedokļa, ne no klientu drošības, ne no ugunsdrošības viedokļa, nodokļu nomaksas viedokļa. Ne no viena aspekta šis segments netiek kontrolēts. Lielākā daļa tā ir pelēkā ekonomika, kas nodokļus nemaksā.”
„Šīs platformas, tas ir jauns uzņēmējdarbības veids, un konkurence ir svarīga. Vienlaicīgi ir ļoti svarīgi, lai tā konkurence ir godīga un nav nereģistrēta,” stāsta Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.
Turklāt arī cilvēkiem, kuri izīrē savu dzīvesvietu, jāreģistrē uzņēmējdarbība – attiecīgi jāmaksā nodokļi.
„Tur var izvēlēties dažādus nodokļu maksāšanas režīmus, bet tas galvenais, ka konkurence tiek veidota uz godīgiem nosacījumiem,” norāda Soms.
Tomēr kontrolēt noteikumu ievērošanu ir sarežģīti, jo esot gandrīz neiespējami atrast dzīvokļu īpašniekus, norāda Viesnīcu un restorānu asociācijā. Santa Graikste atklāj, ka asociācija gatavo apartamentu sarakstu, kuru šī gada laikā plāno iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam: „Lai veic izpēti, vai ir reģistrēts zemesgrāmatā, vai ir šis īpašnieks vai iznomātājs reģistrējis savu uzņēmējdarbību. Pie tā mēs šobrīd strādājam.”
Tikmēr Ekonomikas ministrijā stāsta, ka Eiropas Komisija izziņojusi - visām dalībvalstīm plāno izstrādāt vadlīnijas attiecībā uz jaunajām platformām.
