Pēc Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieku aplēsēm, 2012.gadā ēnu ekonomika Latvijā saruka līdz 21,1% no iekšzemes kopprodukta.
No pelēkās zonas izdevies izvilināt būvniekus, tikmēr sāpju bērns joprojām ir lauksaimniecība.
Ar skaļu paziņojumu, ka 40% lauksaimnieku darbojas ēnu ekonomikā, nācis klajā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis. Viņš rēķina, ka šo nodokļu nemaksātāju rokās ir 400 tūkstoši hektāru zemes, uz kuras saražotais neparādās nedz nodokļu uzskaitē, nedz statistikas rādītājos.
Tomēr problēma ir ne tikai ar mazajām piemājas saimniecībām, kas ražo pašpatēriņam un varbūt arī kaut ko pa kluso pārdod kaimiņiem un tirgū. Nelegāla darbošanās ir populāra augļkopībā un lopkopībā, zina stāstīt Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja. Bet viens no iemesliem, kādēļ ir tik ērti darboties nelegāli, pēc dārzkopības kooperatīva „Mūsmāju dārzeņi” vadītājas Edītes Strazdiņas domām, ir nesakārtotā situācija tirgos, kurus viņa dēvē par beznodokļu lielveikaliem.
Lauksaimnieki iesaka kontrolējošām iestādēm lielāku uzmanību veltīt notiekošajam tirgū. Ja tirdzniecības vietu noīrējis zemnieks ar pāris hektāriem zemes, tad ir skaidrs, ka visu gadu tirgoties ar produkciju nebūs iespējams. Turklāt bieži šo tirdzniecības vietu apgrozījums ievērojami pārsniedz 2000 latu robežu, līdz kurai ir atļauts nereģistrēties kā nodokļu maksātājam.
Kamēr uz tirgus letēm gozēsies Polijā, Ungārijā un citās valstīs audzētie dārzeņi, kuru pašizmaksa ir krietni lētāka gan zemāku nodokļu, gan lielāka Eiropas Savienības atbalsta dēļ, mūsu zemnieki, samaksājot visus nodokļus, nebūs spējīgi ar tiem konkurēt. Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka ir pārliecināta, ka zemnieki labprāt maksātu visus nodokļus, ja redzētu, ka nodokļu nauda tiek arī pienācīgi izlietota.
Lauku konsultāciju un izglītības centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis nedomā, ka no mazajām pašpatēriņam ražojošajām saimniecībām par katru cenu vajadzētu izspiest arī nodokļus. Tomēr nerēķināties ar to nozīmi kopējā ekonomikā arī nav īsti pareizi. Pēc Cimermaņa domām, būtu nepieciešams vai nu skaidri definēt, ka pašpatēriņa saimniecības netiek ieskaitītas kopējā lauksaimniecības statistikā, vai arī radīt instrumentus, kas stimulētu tās pārtapt jau komerciālos ražotājos.
Eiropas maksājumu atbalsts būtu reāls stimuls arī mazajām saimniecībām visu darīt legāli. Kā atceras Zemnieku saeimas pārstāve Maira Dzelzkalēja, brīdī, kad sāka piedāvāt bezakcīzes degvielu, ja ieņēmumi uz hektāru sasniedza 200 latus, uzreiz statistikā parādījies, ka mūsu lauki ir krietni ražīgāki. Zemnieki bija ieinteresēti uzrādīt produkciju vismaz līdz šai summai.
"Mūsmāju dārzeņu" vadītāja Edīte Strazdiņa iesaka kontrolējošām iestādēm neaizrauties ar oficiāli strādājošo uzraudzīšanu. Arī Zemnieku Saeimas pārstāve Maira Dzelzkalēja uzsver, ka valstij nemaz nebūtu tik sarežģīti atrast nelegāļus, ja vien būtu vēlēšanās.
Finanšu ministrija neuzskata, ka ēnu ekonomika lauksaimniecības sektorā būtu dramatiska.
Ministrijas Nodokļu analīzes departamenta direktors Ilmārs Šņucins uzsver, ka Valsts ieņēmumu dienests lieliski redz, kas un cik lielus platību maksājumus saņem, tāpat ir redzami izrakstītie rēķini un darbinieku algas. Nelegālā nodarbinātība ir populāra uz sezonas darbiem, tādēļ tam tiek piedāvāts īpašs risinājums.
Ja arī mazie zemnieki pārdod savu produkciju nelegāli, tad viņu meklēšana un sodīšana izmaksātu daudz vairāk nekā iespējamais ieguvums, skaidro Ilmārs Šņucins. Viņš atzīst, ka nelegālie zemnieki drīzāk ir statistikas, nevis nodokļu ieņēmumu problēma.
Tā kā 40% darbojas neredzamajā zonā, Latvijas kopējā lauksaimniecības statistika izskatās visnotaļ bēdīgi. Saskaņā ar Eiropas Savienības oficiālo statistiku lauksaimniecības produkcijas izlaide uz vienu hektāru zemes Latvijā 2011.gadā bija tikai 376 lati. Kaimiņos Igaunijā un Lietuvā saražo gandrīz divas reizes vairāk, bet Vācijā pat sešas reizes vairāk. Cimermanis uzskata, ka pie vainas ir lielais pelēkajā zonā strādājošo saimniecību skaits.
