ĪSUMĀ:
- Plāno atbalstu, ja kredīta atlikums līdz 250 000 eiro, mēneša maksājums – virs 20% no ienākumiem.
- Izskanēja iecere noteikt bankām nodevu un atbalstu sniegt no šīs naudas.
- Ieceri par nodevu kritizē gan Saeimas Juridiskais birojs, gan bankas un uzņēmēju organizācijas.
- Saeimas Budžeta komisijas vadītājs: Bankām jākonkurē ar labākiem piedāvājumiem.
- Finanšu nozares asociācija: Atbalsts nav pietiekami mērķēts, un ieguvēji būs turīgie.
Pēc pašreizējām iecerēm atbalsts pienāksies tiem hipotekāro kredītu ņēmējiem, kuru kredītu atlikums ir mazāks par 250 000 eiro un kuru ikmēneša maksājums par kredītu veido vairāk nekā 20% no kopējiem ienākumiem. Atbalsts pienāksies arī tiem, kam ir bērni.
Parlamentā par likuma tālāku virzību atbild Budžeta komisija. Tā pagājušajā nedēļā nāca klajā ar ideju, kā šo atbalstu labāk īstenot, lai izvairītos no tiesvedību riskiem, – plānots bankām uzlikt nodevu, no kuras tām tad arī būtu jāmaksā šī procentu atlaide. Nodevas kopējais apjoms sasniegtu aptuveni 90 miljonus eiro.
Otrdien, 31. oktobrī, tieši šī nodevas ideja komisijas sēdē saņēma kritiku gan no Saeimas Juridiskā biroja, kas uzskata, ka risinājums nav iederīgs šajā likumā, gan banku asociācijas, gan uzņēmēju organizācijām.
"Šis varbūt arī ir netipisks risinājums. Bet es teiktu, ka mēs arī dzīvojam netipiskos apstākļos," norādīja Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāja biedrs Andris Šuvajevs ("Progresīvie").
"Šāda veida nodeva ir juridisks risinājums, kas, manuprāt, var sasniegt mērķi," sacīja Šuvajevs.
Savukārt Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") pauda, ka "pārmetumi varētu būt par mēģinājumu novilcināt, jo komisija pie šī likumprojekta strādā jau kopš septembra mēneša un praktiski mēs neesam saņēmuši nevienu priekšlikumu".
Komisijas sēdē izskanēja arī tas, ka šāda atbalsta piešķiršana nozīmētu, ka bankas savus zaudējumus šobrīd ierēķinās nākotnes kredītos.
Budžeta komisijas vadītājs šādam apgalvojumam nepiekrīt.
"Tas nav risks, jo ir jārada konkurence bankām un lai konkurē ar labāko piedāvājumu, zemāko piedāvājumu. Tā ir mūsu atbilde," uzsvēra Reirs.
Atbalstu pie esošajiem nosacījumiem varētu saņemt no 80 000 līdz 100 000 mājsaimniecību Latvijā.
Finanšu nozares asociācija, kas pārstāv bankas, uzskata, ka atbalsts nav pietiekami mērķēts un no tā ieguvēji būs turīgie kredītņēmēji. Arī šādam viedoklim komisijas deputāti nepiekrīt.
KONTEKSTS:
Arvien smagāk uz iedzīvotājiem, kuriem ir kredītsaistības, gulst inflācija un "Euribor" likmes pieaugums. Par to pārliecināti ir ne tikai paši kredītņēmēji, bet arī vairāki politiķi, kuri meklē risinājumu.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 3. oktobrī konceptuāli vienojās par 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu procentu likmēm uz vienu gadu. Saeima ieceri 12. oktobrī konceptuāli atbalstīja. Komercbankas pārstāvošā Latvijas Finanšu nozares asociācija gan brīdinājusi, ka šādu ierobežojumu bankas varētu apstrīdēt Satversmes tiesā.
Tikmēr valdības vadītāja Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") sagaida banku iniciatīvu un pretimnākšanu klientiem. Savukārt Finanšu ministrija (FM) kā vienu no risinājumiem vērtē kredītprocentu maksājumu iekļaušanu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) attaisnotajos izdevumos uz terminētu laiku – 2023. un 2024. gadā. Bet Budžeta komisija oktobrī piedāvāja bankām noteikt nodevu, no kuras tām tad arī būtu jāmaksā šī procentu atlaide.
