ĪSUMĀ:
- Iniciatīvu par 90% nodokli maksājumiem uz Krieviju plāno nodot Budžeta komisijai.
- Iniciatīva prasa arī atcelt iespēju VID ļaut nepiemērot ieturējuma nodokli Krievijas uzņēmumiem.
- Iniciatīvas autori: maksāt Krievijai, lai tā var okupēt citu valsti, arī viens eiro ir par daudz.
- Iniciatīvas autori atzīst: Par precīzu regulējumu vēl būs diskusijas.
- Iniciatīvai atbalsts ir gan ministrijās, gan Saeimā.
- EM runā ar uzņēmējiem, kā valsts var palīdzēt pārorientēties no sadarbības ar Krieviju.
Fonds "Uzņēmēji mieram" decembrī pieteica kolektīvo iniciatīvu. Tās mērķis ir panākt, lai visiem maksājumiem uz "melnajā sarakstā" jeb sankcijām pakļautajām jurisdikcijām, ieskaitot Krieviju, piemērotu 90% uzņēmuma ienākuma nodokli Krievijā reģistrētiem saņēmējiem.
Pašlaik nodoklis ir mazāks. Ar uzņēmumu ienākuma nodokli Latvijā apliek maksājumus juridiskām personām nerezidentiem, ja tiem nav pastāvīgas pārstāvniecības Latvijā. Vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem nodokļa likme ir 20%, atlīdzībai par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu – 3%, izmaksas personām zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās – 20%, savukārt atlīdzībai par Latvijā esoša nekustamā īpašuma izīrēšanu vai iznomāšanu nerezidentiem likme noteikta 5% no atlīdzības summas.
Iniciatīvas iesniedzēji pieprasa atcelt iespēju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ļaut nepiemērot ieturējuma nodokli Krievijas uzņēmumiem, kamēr turpinās karadarbība Ukrainā, kā arī aicina publiskot summas, par kurām jau nepiemēro ieturējuma nodokli Krievijas uzņēmumiem.
Tāpat rosināts atcelt izņēmumu par nodokļa nepiemērošanu maksājumiem par preču piegādēm.
Fonda "Uzņēmēji mieram" pārstāvis Kristofs Blaus pauda: "Jebkāda tirdzniecība ar Krieviju šobrīd veicina to, ka Ukrainā nokrīt jauna raķete, iebrauc jauns tanks. Kopš esam atguvuši neatkarību, maksāt Krievijai, lai tā var okupēt citu valsti, arī viens eiro ir par daudz."
Portālā "Manabalss.lv" iniciatīvas iesniegšanai Saeimā nepieciešamos 10 000 parakstu savāca pāris nedēļās, kas arī pierāda šī jautājuma aktualitāti.
Importa no Krievijas apjomi samazinājušies no 2 miljardiem eiro līdz pusmiljardam eiro pagājušajā gadā, kas aizvien ir liels apjoms, kas nozīmē arī finansiālu ieguldījumu Krievijas militārajos izdevumos.
Tā priekšlikumu šādiem maksājumiem uz Krieviju piemērot paaugstinātu 90% nodokļa likmi jau iepriekš pamatojis fonda "Uzņēmēji mieram" pārstāvis advokāts Jānis Taukačs.
Tagad viņš atzina, ka regulējuma izstrāde vēl prasīs daudz uzmanības.
"Tas, cik ātri paraksti tika savākti, nozīmē, ka tas visos līmeņos ir aktuāls temats. Droši vien, ka šķēpus lauzīs par detaļām, kā to iestrādāt likumā, jo tas nebūs pārāk vienkārši.
Protams, to var iestrādāt tieši tā, kā to piedāvājam, bet tad ir risks, ka arī pārējās ofšoru zonas pakritīs zem šī regulējuma," atzina Taukačs.
Iniciatīvai atbalsts ir gan ministrijās, gan Saeimā. Jebkura veida sadarbība veicina arī sankciju apiešanas riskus, piekrīt Ārlietu ministrijā.
Šo domāšanu un ētiku uzsver arī koalīcijas apņemšanās mēneša laikā virzīt likuma izmaiņas Krievijas un Baltkrievijas graudu importa, bet gan ne tranzīta, izbeigšanai Latvijā, trešdien, 31. janvārī, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu uzsvēra premjere Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības".
"Pateikt, ka mēs šeit Latvijā nevēlamies redzēt tādus graudus, bija pats svarīgākais. Ja mēs kā pirmo ieviestu [augstāku] nodokli, mēs nekādā veidā nesamazinātu Krievijas spēju saņemt šos labumus. Tāpēc mēs esam reaģējuši šādi. Jau sen ir teikts, ka arī kopējam tranzītbiznesam ir jāmainās.
Nav nekādu ilūziju, ka tranzītbizness tāds, kāds tas bijis iepriekš, varētu atjaunoties. Protams, šie lēmumi būs daudz efektīvāki, ja visa Eiropa spēs par to vienoties," sacīja Siliņa.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā mudinājumi uzņēmējiem aiziet prom no tās tirgus nav bijuši pietiekami. Tomēr tam ir arī pamatojums, atzina Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.
"Mēs nepārtraukti dzirdam šos pārmetumus, kādēļ vēl joprojām kaut kas notiek. Tas ir laiks. Mums uzņēmēji ir jāpārorientē, un arī šobrīd mēs ministrijā runājam ar stividoru asociācijām, ar infrastruktūras uzņēmumiem, prasot, ko vēl vajag papildus no valsts, lai daudz ātrāk mēs varētu pārvirzīt šīs plūsmas un varētu pateikt, ka ejam projām [no sadarbības ar Krieviju]," sacīja Miezainis.
Saeima par uzņēmēju organizācijas virzītās iniciatīvas nodošanu turpmākai izstrādei Saeimas Budžeta komisijā lems jau šajā ceturtdienā.
