Uzņēmēji ir nobažījušies, ka Eiropas Savienības (ES) finansējums kavējas un uzņēmēji var nepaspēt Atveseļošanas fonda programmas naudu izmantot līdz 2026. gada vidum.
Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Raimonds Lapiņš stāstīja, ka inovāciju attīstīšanai paredzētas vairākas atbalsta programmas – sākot ar jaunu, inovatīvu produktu izstrādi, beidzot ar to virzīšanu eksporta tirgos. Bet pagājušajā nedēļā apstiprinātās programmas mērķis ir veicināt uzņēmumu sadarbību un eksportu.
"Tas, ko mēs šeit atbalstām – lai uzņēmumi ne tikai eksportētu, atrastu jaunus tirgus, bet arī lai sadarbotos, tādā veidā kļūtu mazie uzņēmumi spēcīgāki.
Tās darbības, ko mēs atbalstām, tās ir tirdzniecības misijas, kad uzņēmumi kopā brauc uz kādu ārvalsti un tur ir saplānotas vizītes pie potenciālajiem sadarbības partneriem.
Tad uzņēmumi tiekas, prezentē sevi, pārrunā sadarbības iespējas, slēdz līgumus, vismaz tādas 1000 būs noorganizētas. Uzņēmumiem ļoti svarīgi ir tirgus pētījumi, kādas tur ir tirgus iespējas, kādas tradīcijas, cik liels tirgus, kādi ir potenciālie produkti un tā tālāk, un šādus vismaz 60 tirgus pētījumus arī mēs ar šo te programmu atbalstīsim," stāstīja EM pārstāvis.
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš vērtēja, ka inovāciju attīstībai Latvijā nepieciešami 100 miljoni eiro.
"Kā es smejos, bulciņu cepšanā daudz nevajag ieguldījumus, bet, ja jūs runājat, piemēram, par mikroshēmu jeb čipu ražotnes izveidi, kur mums ir ļoti liela potence, ka mēs to varam izdarīt ar Zinātņu akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Universitātes piedalīšanos, nu tur jau varētu būt arī viens miljards ieguldījumu, bet tur gan var cerēt, ka tur būs atpakaļ 20 miljardi.
Galvenais ir izvēlēties pareizos ieguldījuma virzienus un tad mērķtiecīgi ieguldīt zinātnieku un uzņēmēju sadarbībā," norādīja Kalviņš.
Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas izpilddirektore Inese Berga norādīja, ka uzņēmējus uztrauc atbalsta programmu kavēšanās.
"Pēc būtības šī programma ir ļoti atbalstāma, mēs ļoti labi viņu novērtējam, jo iepriekšējā pieredze bijusi ļoti laba. Tā ļauj veidot uzņēmumu un zinātnisko institūciju kopīgu sadarbību un arī uzņēmumiem veidot sadarbību savstarpēji, jo ļoti daudzi projekti vismaz elektronikas nozarē rodas, sadarbojoties iekšēji arī nozares uzņēmumiem. Un otrs aspekts arī nu ir šī starptautiskā sadarbība. Mēs šobrīd ar ļoti lielām bažām skatāmies uz tām inovāciju naudām, ka nu kopumā jāsaka, ka laikam valdības puse vēl līdz šim brīdim nav sapratusi, ka arī uzņēmumiem ir savs resurss jāplāno. Un tā ir šobrīd ļoti, ļoti aktuāla sāpe. Ir jāsaprot, ja jums iedod kilogramu cukura un jums saka, ka jums jāapēd viņš šodien, vienā dienā, es nezinu, cik jūs laimīgi būsiet, un, ja jums saka, ka jums tas cukurs ir uz diviem gadiem, tad varbūt ir pilnīgi cits skats uz dzīvi.
Un šobrīd izskatās tā, ka tiem uzņēmumiem noliks kilogramu cukura un pateiks, lūdzu, vienā dienā to apēdiet!" sprieda Berga.
EM valsts sekretāra vietnieks Lapiņš vērtēja, ka ES fondu finansējums vairāk piemērots lieliem infrastruktūras projektiem, piemēram, ceļu būvei, bet Latvijā jādiskutē, kā ES finansējumu aizvietot ar valsts budžeta naudu.
"Tas periods ir ar aptuveni pusotra gada kavēšanos, nekā ir plānots, bet tas ir arī saistīts ar to cikliskumu. Tāpēc būs jādomā, kā, piemēram, fondus virzīt turpmāk, varbūt uz lielākajiem infrastruktūras projektiem, un jāsāk domāt, kā aizvietot Eiropas Savienības finansējumu ar valsts budžetu. Pēc būtības šī taču ir investīcija. Ieinvestējot šos piecus miljonus eiro, 100 miljoni eiro eksporta pieaugums gadā, kas nozīmē, ka aptuveni kādi miljoni 10 ienāks atpakaļ valsts budžetā. No valsts viedokļa tas ir biznesa plāns," vērtēja Lapiņš.
Saskaņošanas process aizkavējies arī uzņēmēju gaidītajai kompetenču centra programmai, to varētu pabeigt līdz gada beigām.
