Elektroenerģijas patēriņa kritumu izraisīja ārkārtas pasākumi, ko gandrīz visas ES dalībvalstis īstenoja no novembra līdz martam, lai cīnītos pret cenu kāpumu.
Lai gan gāzes cenas ir samazinājušās no pagājušā gada rekordaugstā līmeņa, tās joprojām ir divreiz augstākas nekā 2021. gada pirmajā pusē, teikts ziņojumā.
Ogļu saražotās elektroenerģijas apjoms sarucis par 23 procentiem, maijā pirmo reizi vēsturē veidojot mazāk nekā 10 procentus no ES kopējās elektroenerģijas ražošanas, ziņoja "Ember Climate".
NEW | Fossil generation in EU was at a record low in first half of 2023, driven by a drop in demand. 🇪🇺https://t.co/lsZnE9Yhq4 pic.twitter.com/DPk90LuWv5
— Ember (@EmberClimate) August 30, 2023
Domnīca ziņojumā norāda, ka fosilais kurināmais tagad veido vismazāko izmantotās enerģijas daļu – 33%.
Vislielākais fosilā kurināmā izmantošanas samazinājums salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn bija Portugālē, Austrijā, Bulgārijā, Igaunijā un Somijā.
Domnīcas eksperti norāda, ka fosilā kurināmā ražošanas apjoms krities līdz ar pieprasījuma kritumu. Tādēļ, ņemot vērā, ka pieprasījums pēc fosilā kurināmā nākotnē pieaugs, tā aizstāšanai ar alternatīviem avotiem ir jānotiek ātrāk.
Saules enerģijas ražošana šī gada pirmajā pusē pieaugusi par 13 procentiem, salīdzinot ar to pašu periodu 2022. gadā, bet vēja enerģijas ražošana pieauga par 4,8 procentiem.
Dānijā un Portugālē atjaunojamo energoresursu īpatsvars elektroenerģijas bilancē pārsniedza 75 procentus, savukārt Grieķijā un Rumānijā atjaunojamo energoresursu īpatsvars pirmo reizi pārsniedza 50 procentus.
Tomēr tīras enerģijas pieaugums joprojām nebija pietiekams, lai kompensētu trūkumu, ko radīja fosilā kurināmā patēriņa samazināšanās, secināts ziņojumā.
"Ir steidzami nepieciešams masveidīgs impulss, jo īpaši saules un vēja enerģijas jomā, lai visā Eiropā atbalstītu noturīgu ekonomiku," norāda "Ember Climate" analītiķis Mets Īvens.
