Valdošā koalīcija pirmdien, 29. janvārī, paziņoja, ka ir vienojusies aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā. Politiķi gala lēmumu Saeimā sola pieņemt februārī.
Kooperatīvās sabiedrības "VAKS" valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons norādīja, ka lēmums bija jāpieņem savlaicīgi.
"Tas nav godīgi gan pret lauksaimniecību, gan pret sabiedrību. Mēs tiekam mazliet mānīti, visticamāk.
Mēs par šo lietu runājam jau kopš oktobra, patiesībā jau kopš pērnā pavasara, ka nav laba situācija. (..)
Tas nozīmē, ka mēs ļoti maz rēķināmies ar Latvijas lauksaimniecību. Mēs esam zaudējuši milzīgi daudz laika, un ar visu šo importu, ieskaitot tranzītu, nu, tas nav korekti," sprieda Jansons.
Arī "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzskata, ka lēmums ir novēlots. Trešdien, 31. janvārī, lauksaimnieki tiksies ar zemkopības ministru Armandu Krauzi (Zaļo un Zemnieku savienība), lai apspriestu gan šo, gan citus jautājumus, kas iepriekš radīja lielas diskusijas Slampē lauksaimnieku ārkārtas sanāksmē.
"Sliktais iekš tā visa ir tas, ka tas [lēmums] deklaratīvi šobrīd ir pieņemts, bet juridiski nav. Manuprāt, tas nav pieņemami, tur ir jābūt lēmumam uzreiz. (..) Eiropas Savienībā mēs varam iztikt bez krievu graudiem un pārējām pārtikas precēm, un pārtikas izejvielām. Nedomāju, ka mums vajadzēja aprobežoties tikai ar graudiem," norādīja Lazdiņš, piebilstot –
zemniekiem būtu pieņemami, ja Krievijas un Baltkrievijas graudu importa aizliegumu Latvijā noteiktu ne ilgāk kā nedēļas laikā.
Aizvadītā gada 11 mēnešos no Krievijas ievesti graudaugu produkti 68 miljonu eiro vērtībā, gadu iepriekš – 78 miljonu eiro vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
KONTEKSTS:
Valdošā koalīcija pirmdien, 29. janvārī, vienojās aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā. Februāra laikā plānots sagatavot un pieņemt Saeimā attiecīgu likumprojektu. Savukārt Krievijas graudu tranzītu pašlaik nevarot aizliegt, jo aizliegums nebūtu tiesisks, norādīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
