Šīs vasaras negaisi ar krusu izpostījuši arī daļu ābolu ražas. Talsu novada Ārlavas pagastā zemnieku saimniecībā "Vilki" katrā ābelē iepuvuši ābolu ķekari un arī katrā ābeļu rindu pakājē sakrituši āboli. Gan vasaras, gan ziemas ābolu šķirnēs izsisti apaļi robi krusas dēļ, kas saimniecību skārusi 16. augustā, atminējās saimniece Ilze Rudzīte.
"Es biju mājās ar šausmām, ka neizsit logus un jumtu. Tas ir kādus četrus kilometrus tālāk no dārza, un, kad braucu apskatīt dārzu pēc krusas, pa ceļam redzēju, ka ir koki pa zemi un notriektas lapas, un pat egļu skujas pa zemi. Krusa bija ap trīs centimetru lielumā. Āboli ir sadauzīti, un visi tie ir ziemas āboli, kas realizējami līdz jaunajam gadam, bet kā lai mēs tos nolasām?" vaicāja augļkope.
Ābolu audzētāja bažījas, ka no plānotā šogad šajā ābeļu dārzā iegūs vien ap 10% ražas, ko ietekmējusi ne vien krusa, bet arī salnas un sausums pavasarī.
Tāpat sarežģījumus rada veselo ābolu nolasīšana un šķirošana, kas prasīs ilgāku laiku un rada risku, ka kāds no realizējamajiem āboliem būs zemākas kvalitātes.
"Lasīsim un šķirosim, tad atkal noliktavā šķirosim pirms realizācijas, bet aizved uz veikalu, un pirmo reizi paņems, bet pēc tam, ja kādam ābolam gadīsies kāds brūnums, tad neņems vairs. Talsos ir arī kur atdot pārstrādei sulās, bet mums liels daudzums ražas paredzēts "Skolas auglim". Ja mēs šogad nevaram piegādāt skolām ābolus, tad ko viņi darīs? Viņi ņems citus, un mēs varam zaudēt šos realizācijas punktus, jo tos ir grūti pēc tam atgūt," atzina Rudzīte.
Talsu puses kooperatīva "Augļu nams" vadītājs Jānis Lepsis papildina, ka daļu kooperatīva biedru dārzu krusa nav skārusi un tas palīdzēs nodrošināt programmai "Skolas auglis" apsolīto apjomu.
"Mēs zinām, ka šajos dārzos ir problēmas un vēl vienā saimniecībā ir problēmas, kur pavasara salnas un pēc tam sausuma dēļ praktiski arī ir nulles raža.
Taču mēs vismaz varam tagad savstarpēji sarunāt, un tām skolām, kam šīs saimniecības deva, mēs no kooperatīva ābolus nodrošināsim.
Tas nozīmē, ka nākamgad, kad atkal būs āboli, tām saimniecībām šīs skolas nav pazaudētas," norādīja Lepsis.
Augļkopji sacīja, ka pavasarī parādījies piedāvājums apdrošināt arī ābeļu dārzus pret krusas riskiem, taču lielai daļai audzētāju rokas nolaidušās salnas zaudējumu dēļ, jo pēc tās palicis neliels skaits koku, kas potenciāli varētu ražot ābolus un kurus būtu vērts apdrošināt, taču tas dārgi izmaksātu.
"Bet vai mēs visiem dārziem varam salikt pretkrusas tīklus tā, kā Austrijā un Polijā, kur tos liekot par valsts finansējumu? Tāds pretkrusas tīkls izmaksā tikpat, cik pats ābeļdārzs, un tad pretī varbūt ar to ražas līmeni, ko mēs dabūjam, mierīgāk strādājot, tas var neapmaksāties. Turklāt, ja klimats būs tāds, kā tagad ar lielākiem sausuma periodiem, tad tas nozīmē, ka ražu nevarēs nodrošināt, ja vēl nebūs arī laistīšanas sistēma," atzīmēja "Augļu nama" vadītājs.
Kooperatīvā ir 13 biedri, kas apsaimnieko kopumā ap 100 hektārus augļu dārzu, kuros šogad ražu kopumā lēš ap 50 līdz 70% no pērnā gada apjoma.
