Iedzīvotāju parāds – mazāk par 10% no uzņēmumu apgrozījuma
– Jūs satrauc nākamā apkures sezona?
– Nē, jo es lasīju, ka būs lētāk viss. Es cenšos maksāt. Ja katrs samaksās, būs labāk visiem.
– Samazinājās dzīves līmenis. Pelnu tāpat, nezinu, kā pilsētā izdzīvot.
– Es esmu pensionāre, nezinu, ko es sagaidīšu. Bail, protams. Pensijas mums nav lielas. Pagājušajā sezonā varēju samaksāt. Es pati gatavoju. Dārzs ir – kartupelīši, tomāti."
Tā par gaidāmo apkures sezonu teica Rēzeknes ielās sastaptie iedzīvotāji.
Iedzīvotāju parāds par siltumu Daugavpilī šobrīd ir 2,7 miljoni eiro, un tas ir gandrīz 7% no uzņēmuma apgrozījuma, savukārt Rēzeknē tas ir pusmiljonu eiro liels, kas ir vairāk nekā 4% no uzņēmuma apgrozījuma. Neskatoties uz to, šobrīd savu finanšu situāciju uzņēmumi raksturoja kā stabilu.
Tarifi zemāki kurināmā izmaksu krituma dēļ
Kopumā valstī siltumenerģijas tarifi šogad būs zemāki. Izņēmums nav arī Rēzekne un Daugavpils. Tas galvenokārt saistīts ar kurināmā izmaksu kritumu.
Pagājušajā gadā apkures sezonas sākumā tarifs Daugavpilī bija 175,59 eiro par megavatstundu, bet šobrīd tas ir aptuveni divas reizes mazāks – 85,33 eiro.
"Pagājušajā gadā naftas gāze tirgū bija lētāka nekā dabasgāze. Mums izdevās diezgan straujā tempā pārveidot dažus mūsu katlus darbam ar sašķidrināto naftas gāzi, un tas ļāva pakāpeniski samazināt sezonas laikā pakalpojuma cenu," par risinājumiem, kādi rasti Daugavpilī, pastāstīja pašvaldības akciju sabiedrības "Daugavpils siltumtīkli" valdes loceklis Aleksandrs Karpenko.
Savukārt Rēzeknē tarifs no 216,69 eiro pērnā gada oktobrī šobrīd ir samazinājies līdz 103,03 eiro. Iepirktā kurināmā cenas ļauj SIA "Rēzeknes siltumtīkli" gatavot jaunu tarifa projektu.
"Provizoriski šobrīd varam teikt, ka šis tarifs varētu nepārsniegt 85 eiro par megavatstundu, bet veicam vēl pēdējos aprēķinus," norādīja uzņēmuma valdes loceklis Guntis Gailums.
Samazinātais tarifs Rēzeknē varētu stāties spēkā 1. novembrī.
Dabasgāzes vietā šķelda
Rēzeknē un Daugavpilī siltumenerģijas ražošanai šobrīd izmanto trīs kurināmā veidus – gāzi, šķeldu un nedaudz arī granulas. Lai mazinātu atkarību no dabasgāzes, uz kā iepriekš balstījās abu pilsētu apkure, siltumapgādes uzņēmumi sāka būvēt šķeldas katlumājas.
"Pirms nepilniem diviem gadiem sāka darboties mūsu pirmā lielā šķeldas biomasas stacija," par Daugavpili stāstīja Karpenko. Tur šobrīd tiek celta vēl viena šķeldas katlumāja, kas darbu varētu sākt nākamā gada sākumā.
Šobrīd fosilais kurināmais veido 60–70%, bet "Daugavpils siltumtīkli" cer, ka no jaunā gada proporcija būs pretēja, un lielāko daļu siltumenerģijas viņi saražos no biomasas.
Karpenko norādīja –
pilnībā no gāzes apkures Daugavpilī atteikties gan neplāno. Gāzi kā kurināmo turpinās izmantot arī Rēzeknē.
Gailums gan uzsvēra – tā vairs nav galvenais siltumenerģijas ražošanas izejmateriāls:
"Gāze tiek saglabāta, bet tādā apjomā, lai pie pīķa temperatūrām nodrošinātu nepieciešamo jaudu apkures sezonai. Arī šobrīd redzam – būvlaukumā tiek būvēta šķeldas katlumāja. Ar šo šķeldas katlumājas būvniecību doma ir tāda – pamazām aiziet prom no gāzes kā kurināmā."
Rēzeknē izmantoto gāzes daudzumu siltumenerģijas ražošanai no 36% šogad plānots samazināt līdz 15% nākamgad.
Līdz ar jauno šķeldas katlumāju darbības uzsākšanu varētu samazināties arī tarifs.
