Bite norādīja, ka valsts budžeta piedāvājumā no dienaskārtības pazudusi ekonomikas audzēšana un ekonomika kā tāda. "Atkal iebraucam vecajās sliedēs. Runājam, kā tērēsim naudu, nevis pelnīsim. Mēs varam dalīt budžetu vēl 300 gadus, nerūpējoties, kā tas augs, visiem nepietiks," sacīja Bite, skaidrojot, ka Latvijā ir pārāk maz uzņēmēju, lai spētu nopelnīt pietiekami daudz naudas un uzturēt sabiedrības vajadzības.
Ekonomikas audzēšana esot primārais jautājums, jo "nauda nekrīt no gaisa", norādīja Bite, vienlaikus nenoliedzot, ka "numur viens jautājums ir drošība", jo bez tās nebūtu arī biznesa. "Bet uztrauc, ka mēs ejam uz to, kā sadalīt naudu, nevis nopelnīt," pauda Bite.
Viņš norādīja, ka Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs, kurās piedalās arī LDDK pārstāvji, procesi ir pārāk lēni, notiek tikai teorētiskas sarunas, nevis risinājuma modelēšana. No gada sākuma līdz iepriekšējās valdības sabrukšanai LDDK veltījusi daudz laika grupai,
tomēr Finanšu ministrija vairāk mācījusi to, "kas kurš nodoklis ir", norādīja Bite, sakot, ka tā vairāk izskatījusies pēc laika vilcināšanas, nevis runāšanas par risinājumiem.
"Lielais jautājums ir, vai mēs tūlīt atsāksim iet un modelēt nodokļu nākotnes sistēmu," sacīja Bite.
Vērtējot valsts budžeta uzmetumu, līdzīgu viedokli Latvijas Televīzijai pauda arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība).
Viņš sacīja, ka ne valsts budžeta iestrādēs, ne valdības deklarācijā nav atrodami konkurētspējas jautājumi, kuriem iepriekšējā valdībā bijusi augsta prioritāte.
"Redzam, ka ir skaļi lozungi, bet tam neseko konkrēti darbi. Kad ir jautājums par nodokļu celšanu, tad ievērojam Baltijas kontekstu, bet tad, kad jāsamazina darbaspēka slogs uz līdzvērtīgu Baltijā, tad šī darbība izpaliek," pauda Butāns.
Vienlaikus viņš norādīja, ka Nacionālā apvienība, kas premjerministres Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") valdībā darbojas opozīcijā, "nebūs greizsirdīga", ja partijas iestrādes pabeigs jaunie ministri.
KONTEKSTS:
Finanšu ministrija piedāvā 2024. gada valsts budžetā papildus esošajām valsts programmām finansēt jaunas valdības programmas un prioritātes 783 miljonu eiro apmērā.
Papildu prioritātēm piedāvā tērēt 783 miljonus eiro, tos veido 114,4 miljoni eiro vienreizējiem pasākumiem drošībai un ukraiņu bēgļu atbalstam; 148,4 miljoni – budžeta līdzekļi no nodokļiem, nenodokļu ieņēmumiem un citiem; 520,6 miljoni – valsts uzņēmumu dividendes, izdevumu pārskatīšana un citi.
Valdības prioritātēm – drošībai, izglītībai un veselībai – novirzīs 443,6 miljonus eiro. Veselībai papildu 275 miljoni eiro, izglītībai – 119 miljoni eiro. Lai 2024. gadā īstenotu nozaru pieteiktās prioritātes, paredzēti teju 176 miljoni eiro.
