ĪSUMĀ:
- Papildu prioritātēm piedāvā tērēt 783,5 miljonus eiro, tos veido:
– 114,4 miljoni eiro vienreizējiem pasākumiem drošībai un ukraiņu bēgļu atbalstam;
– 148,4 miljoni – budžeta līdzekļi no nodokļiem, nenodokļu ieņēmumiem un citiem;
– 520,7 miljoni – valsts uzņēmumu dividendes, izdevumu pārskatīšana un citi. - Valdības prioritātēm – drošībai, izglītībai un veselībai – novirzīs 486,6 miljonus eiro.
- Veselībai papildus 275 miljoni eiro, izglītībai – 119 miljoni eiro.
- Lai 2024. gadā īstenotu nozaru pieteiktās prioritātes, paredzēti teju 176 miljoni eiro.
Valdība arī vienojusies par trim galvenajām valsts prioritātēm – drošību, izglītību un veselību, novirzot tām finansējumu 443,6 miljonu eiro apmērā (kopā ar vienreizējām investīcijām - 486,6 miljonu eiro apmērā). Sagatavoto 2024. gada valsts budžeta piedāvājumu finanšu ministrs iesniedzis izskatīšanai valdībā.
Kopumā papildus piedāvā finansēt prioritātes 783 miljonu eiro apmēra
No kopējā finansējuma, ko plānots papildus piešķirt nākamā gada valsts budžetā, 114,4 miljoni eiro paredzēti vienreizējām investīcijām Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam, globālās drošības veicināšanai, kiberdrošības stiprināšanai un ārējās robežas infrastruktūras izveidei. Tie ir pasākumi, kuru finansēšanai Eiropas Savienība (ES) atļauj palielināt budžeta deficītu.
Papildu pasākumu īstenošanai 2024. gadā ir paredzēti līdzekļi no budžeta ieņēmumiem 148,4 miljonu eiro apmērā, arī nenodokļu ieņēmumu palielinājums, plānotās nodokļu izmaiņas, arī līdzekļi no algu kāpuma publiskajā sektorā (izglītības, veselības, iekšlietu resorā), speciālā budžeta izdevumu korekcija un izdevumu pārcelšana uz nākamo plānošanas periodu.
Tāpat resursus nodrošina precizētais "Rīgas satiksmes" investīciju plāns, kurš ietekmēja budžetu, un papildu iemaksas valsts budžetā no valsts kapitālsabiedrībām, kā arī izdevumu pārskatīšana, kopā nodrošinot nepieciešamo finansējumu 520,7 miljonu eiro apmērā.
Piemēram, plānots palielināt "Latvenergo" un "Latvijas Valsts mežu" dividenžu maksājumus. Tāpat ministrijas ziņojums liecina, ka, piemēram, liekot bankām maksāt uzņēmuma ienākuma nodokli avansā, varētu iegūt 140 miljonus eiro, akcīzes nodokļa celšana tabakai, tabakas aizstājējproduktiem un alkoholam varētu dot papildus 20,12 miljonus eiro, paredzētas arī citas izmaiņas.
Veselībai papildus 275 miljoni eiro, izglītībai – 119 miljoni eiro
Nākamgad ir paredzēts finansējums Iekšlietu un Tieslietu ministrijas institūcijās nodarbināto atlīdzības palielinājumam, valsts ārējās drošības pasākumiem un ārējās robežas infrastruktūras izveidei. Tieslietu nozarē 2,9 miljonus eiro novirzīs Valsts probācijas dienestam saistībā ar būtisku funkciju un noslodzes palielinājumu, tā mazinot vardarbības noziegumu riskus. Savukārt Ieslodzījuma vietu pārvaldei plānots papildus piešķirt 3,5 miljonus eiro, lai nodrošinātu valsts iekšējās drošības stiprināšanai nepieciešamo personālu. Plānots arī papildu finansējums 2,4 miljonu eiro apmērā, lai segtu ēdināšanas pakalpojumu cenu sadārdzinājumu ieslodzījuma vietās, informēja Tieslietu ministrija.
Tāpat paredzēti līdzekļi kiberdrošības stiprināšanai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību dzīvības glābšanas spēju stiprināšanai un citiem pasākumiem. 2027. gadā plānots sasniegt finansējuma apjomu valsts aizsardzībai 3% no iekšzemes kopprodukta.
Izglītības jomā visnozīmīgākais ir finansējums pedagogu darba samaksas pieauguma grafika nākamajam solim no 2024. gada 1. janvāra. Darba samaksas palielināšanai pedagogiem, saskaņā ar apstiprināto grafiku, nākamajā gadā papildus būs nepieciešami 91,3 miljoni eiro.
Tāpat finansējums paredzēts, lai īstenotu secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā. Mācību līdzekļu iegādei un digitālo mācību līdzekļu izstrādei papildus paredzēti 4,2 miljoni eiro. Augstākās izglītības un zinātnes attīstības vajadzībām, nākamajā gadā papildus paredzēti 17,6 miljoni eiro.
Kopumā izglītībai plānots atvēlēt papildus 119,7 miljonus eiro.
Veselības aprūpes pakalpojumu un kvalitātes uzlabošanai paredzēti 275 miljoni eiro.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība") valdības sēdē gan atzina, ka šie 275 miljoni ir daļa, kas nepieciešama nozarei jau no 1.janvāra, bet viņš paredzēja, ka vēlāk Veselības ministrija varētu nākt ar jauniem pieprasījumiem, kas saistīti ar slimnīcu tīkla sakārtošanu un kompensējamo zāļu saraksta revidēšanu un reformu.
Neatkarīgajām iestādēm kopumā paredzēti 18,4 miljoni eiro, tajā skaitā sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu kapacitātes stiprināšanai un konkurētspējas nodrošināšanai paredzēti 5,56 miljoni eiro.
Normatīvo aktu un tiesas spriedumu izpildei paredzēts novirzīt vairāk nekā 17 miljonus eiro.
Citu ministriju prioritātēm paredzēti teju 176 miljoni eiro
Lai 2024. gadā īstenotu nozaru pieteiktās prioritātes, paredzēti teju 176 miljoni eiro.
Piemēram, Ekonomikas ministrijas prioritātei – inovāciju un eksporta atbalstam – paredzēti 6 miljoni eiro. Savukārt zemkopības nozarē būtiskākais finansējums plānots atbalstam lauksaimniecības ekonomiskās dzīvotspējas stiprināšanai un krīzes radīto seku novēršanai, kā arī investīciju atbalstam augļkopības un dārzeņkopības saimniecību konkurētspējas stiprināšanai un eksportspējas veicināšanai.
Satiksmes ministrijai paredzēts piešķirt nozīmīgu finansējumu nozares attīstībai 40 miljonu eiro apmērā.
No tā 19 miljoni eiro paredzēti dzelzceļa publiskās infrastruktūras uzturēšanai, savukārt dotācijai sabiedriskā transporta zaudējumu segšanai – gandrīz 18 miljoni eiro.
Starp atbalstītajām nozaru prioritātēm ir arī Labklājības ministrijas pasākumi 32,6 miljonu eiro apmērā.
Hospisa aprūpei mājās plānoti 4,2 miljoni eiro. Savukārt, lai nodrošinātu pakāpenisku piemaksu piešķiršanu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, nākamajā gadā nepieciešami 14,5 miljoni eiro. Ir plānots arī nodrošināt atlīdzības pieaugumu par 6% cilvēkiem, kuri sniedz asistenta un pavadoņa pakalpojumu personām ar invaliditāti. Tam vajadzīgi 4,9 miljoni eiro.
50 miljoni eiro paredzēti klimata un enerģētikas jomas pasākumam – elektroenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai.
Savukārt Kultūras ministrija plāno celt kultūras nozares cilvēkresursu kapacitāti – valsts kultūras iestādēs strādājošo darbinieku algām panākts 3,8 miljonu eiro palielinājums. Vienlaikus ministrijā atzina, ka finansējuma pieaugums šajā jomā nav optimāls, jo ministrija prasījusi šim mērķi nepilnus 8,6 miljonus eiro.
Kopumā kultūras jomai piešķirti papildu 13,6 miljoni eiro, no tiem 5,5 miljoni eiro – mediju politikai. Paredzēts palielināt finansējumu programmai "Latvijas skola soma" – no 7 līdz 10 eiro uz katru skolas vecuma bērnu jeb kopumā par 1,4 miljoniem eiro.
Papildu nauda – 0,9 miljoni eiro – plānota arī nacionālajam kino, bet 0,4 miljoni eiro – bērnu lasītprasmes veicināšanas aktivitātēm un grāmatu iepirkumam publiskajās bibliotēkās. Savukārt 1,2 miljoni eiro iecerēti kultūras IKT infrastruktūras uzturēšanai un atjaunošanai, bet papildu gandrīz 0,4 miljoni eiro – kultūras ēku nomas maksu sadārdzinājuma segšanai "Valsts nekustamajiem īpašumiem".
Paredzēts nodrošināt vienreizēju mērķētu atbalstu kredītņēmējiem straujo procentu likmju pieauguma daļējai kompensēšanai, tam atvēlot 12 miljonus eiro.
