ĪSUMĀ:
- Aizsardzībai jau nākamgad varētu atvēlēt 3% no IKP.
- Iepriekš šo rādītāju bija paredzēts sasniegt līdz 2027. gadam.
- Plānots palielināt kaujas spējīgu armiju un rezervistu skaitu.
- Ministre uzdevusi izstrādāt plānu bruņoto spēku kara laika struktūras izveidei.
- Nākamgad Valsts aizsardzības dienesta divos iesaukumos plānots rekrutēt 850 jauniešu.
- Veidos valsts kapitālsabiedrību vietējās militārās industrijas attīstībai.
- Kanāda dubultos karavīru skaitu Latvijā; būs arī Itālijas un Dānijas papildspēki.
Lielāka armija un vairāk rezervistu
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā agrāk nekā plānots ir licis pārstrādāt arī Latvijas Valsts aizsardzības koncepciju turpmākajiem gadiem. Latvija ieplānojusi palielināt bruņotos spēkus un jau nākamgad sagaida NATO kontingenta karavīru plašāku klātbūtni Latvijā.
"Mūsu starptautiskie draudi nemainīsies – tie pamatā ir Krievija. Ja Krievija karā ar Ukrainu netiek sakauta, tad nākamo trīs līdz piecu gadu laikā tā, iespējams, atjauno savu kara potenciālu. Tas nozīmē, ka palielinās draudi un riski Baltijas reģionam un NATO austrumu flangam,"
valdības sēdē otrdien, izskatot Valsts aizsardzības koncepciju, atzina Mūrniece.
Ministre ir uzdevusi sagatavot plānu, kas paredz bruņoto spēku kara laika struktūru ar 31 000 karavīru (līdz šim bija plānoti 24 000) un 30 000 rezerves karavīru.
"Šeit kopā ar bruņotajiem spēkiem notiek kopīgs darbs, kādā veidā varam šo skaitu sasniegt. Te es redzu gan ļoti būtisku valsts aizsardzības dienesta pienesumu, gan neaizpildīto štata vietu aizpildīšanu bruņotajos spēkos. Lai radītu papildu vilkmi bruņotajos spēkos, no šā gada jūlija ir palielināta profesionālā karavīra mēnešalga par 200 eiro," norādīja Mūrniece.
Pamats un mugurkauls Valsts aizsardzības koncepcijā ir Latvijas karavīrs, zemessargs un Latvijas sabiedrība, uzsvēra Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš. Starptautiskā situācija liek domāt par valsts militāro spēju celšanu un visaptverošu valsts aizsardzību. Šie pasākumi ir prioritāšu lokā gan demisionējušajai valdībai, gan topošajam Ministru kabinetam. Tas nozīmē, ka koncepcijā ierakstīto izdosies arī realizēt.
Koncepcija paredz palielināt kaujas spējīgu armiju un tās rezervistu skaitu. Tas ietver personālsastāva palielināšanu ar Valsts aizsardzības dienesta un Zemessardzes palīdzību.
"Valsts aizsardzības dienesta attīstība nozīmē plašāku valsts sabiedrības iesaisti mūsu militāro spēju veicināšanā. Turpinās tādu specifisku jautājumu atzīmēšana, kas saistīta ar mūsu kaujas spēju nodrošināšanu, iegādājoties un attīstot pretgaisa aizsardzību. Esam mācījušies gan no kara darbības Ukrainā, gan iepriekšējiem konfliktiem saistībā ar augsto tehnoloģiju pielietošanu, kas īstenībā iespaido visas operācijas," žurnālistiem sacīja Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš.
Valsts aizsardzības dienestā nākamgad divos iesaukumus plānots rekrutēt 850 jauniešu. Pašlaik ir pamats domāt, ka otrais iesaukums veiksies ļoti labi – to varētu izdoties veidot no brīvprātīgajiem interesentiem, atklāja aizsardzības ministre. Otrajā iesaukumā veselības pārbaudes izgājuši jau 139 iesaucamie.
Stiprinās vietējo militāro industriju
Koncepcijā iekļauta arī būtiska vietējās industrijas iesaiste armijas apgādē. Aizsardzības ministre pastāstīja, ka
valdība jau nākamnedēļ varētu lemt par jaunas kapitālsabiedrības veidošanu militārās industrijas vajadzību apmierināšanai, lai ar laiku izvērstu pilna cikla munīcijas ražošanu Latvijā.
Tas ietver arī jauna tipa bruņu transportieru ražošanu.
Atbilstoši Aizsardzības ministrijā virzītajam plānam jau nākamgad Latvijas valsts budžetā izdošoties panākt līdz 2027. gadam paredzēto mērķi aizsardzības pasākumiem novirzīt 3% no iekšzemes kopprodukta.
"Kopā ar jaunajiem spēju projektiem Latvijas aizsardzības budžets sasniegs 3% no IKP. Ceru, ka šis uzstādījums netiks pazaudēts jaunajā valdībā, novēlu jaunajam aizsardzības ministram karogu turēt augstu," teica ministre.
Koncepcijā aizsardzības un atturēšanas spēju sadaļā minēta Latvijas teritorijas un civiliedzīvotāju aizsardzība no pirmā centimetra ar visiem iespējamiem līdzekļiem un resursiem. Tas nozīmē NBS spēju stiprināšanu un regulāras mācības, kā arī Latvijā izvietoto NATO kaujas grupu palielināšanu un kopīgu fokusu uz NATO pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanu.
Kanāda nākamgad dubultošot karavīru skaitu Latvijā līdz 2200, sagaidāmi arī Itālijas un Dānijas karavīru papildspēki.
Mūrniece norādīja, ka Kanāda šoruden Latvijā izvietos 15 "Leopard" tankus. Arī Itālija plāno šogad palielināt kontingentu Latvijā, bet Dānija nākamvasar apņēmusies izvietot Latvijā savu bataljonu rotācijas kārtībā, tās būšot regulāras. Arī ar ASV tiek runāts par karavīru rotācijām.
Uz austrumu robežas varētu izvietot prettanku mīnas
Tāpat Mūrniece norādīja, ka Latvijas austrumu robeža jāiekārto arī no militārā viedokļa –
tiek izskatīti varianti par prettanku mīnu, betona un metāla konstrukciju izvietošanu uz robežas.
Austrumu robežas nostiprināšana ir viena no jaunajām koncepcijas sadaļām, akcentēja ministre, solot, ka Aizsardzības ministrija un aizsardzības nozare darīs visu iespējamo, lai atbalstītu iekšlietu dienestus arī praktiski, žoga uzstādīšanas laikā nodrošinot ap 100 karavīru.
"Ļoti svarīga ir sensoru sistēmas uzstādīšana, jo tā dod mums ieskatu, kur gaidīt un koncentrēt spēkus, vēl pirms kaut kas ir noticis," norādīja Mūrniece.
Nacionālo bruņot spēku komandieris ir devis pavēli uzsākt paplašinātu robežas izpēti, lai saprastu, kādas metodes un kurā vietā vislabāk varētu aizkavēt bruņu tehniku. Pagaidām gan ir izveidota tikai Iekšlietu un Aizsardzības ministriju vadīta darba grupa, kurā šīs idejas tiek izskatītas. Par ministriju secinājumiem robežas izbūvē Mūrniece komentārus nesniedza.
Īpaša uzmanība kiberaizsardzībai
Valsts aizsardzības koncepcijā ir arī sadaļa par kiberaizsardzību. Piemēram, pirmdien no Krievijas izvērstie kiberuzbrukumi Baltijas valstīs un Polijā saistāmi ar šo valstu atbalstu Ukrainai. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons atzina, ka kiberuzbrucējiem izdevies piekļūt diviem publiskiem valsts pārvaldes e-pastiem un to saturam, taču nekāda klasificēta informācija tādējādi neesot iegūta.
"Visas valsts nozīmīgās datu bāzes un informācijas sistēmas ir aizsargātas. Uzbrucējiem ir izdevies gūt piekļuvi diviem valsts pārvaldes publiskajiem e-pastiem un attiecīgi ir izdevies iegūt informāciju un dokumentus no šiem e-pastiem. Šie ir tikai publiski e-pasti un nekāda klasificēta informācija nav iegūta," norādīja Garisons.
"Šie uzbrukumi un apvienošanās pro-krieviskiem hakerim ir balstīta uz ideoloģiskās bāzes.
Balstīta uz saukļiem, ka Baltijas valstis un Polija atbalsta Ukrainas režīmu. Un otra lieta ir par it kā no Baltijas teritorijas veiktiem uzbrukumiem Krievijas lidlaukam Pleskavā," turpināja Garisons.
Uzbrukuma sekas vēl tiek izmeklētas, bet pagaidām zināms, ka cietuši arī vismaz divi uzņēmumi.
Garisons arī atzina, ka pēdējā pusotra gada laikā pieredzēto kiberuzbrukumu vilni izdevies atsist visai veiksmīgi:
"Kopš pagājušā gada februāra Latvija piedzīvojusi vienus no lielākajiem kiberuzbrukumiem Baltijas valstīs, nemaz nerunājot par Eiropu. Esam redzējuši maz veiksmīgu kiberuzbrukumu, kas ir lielākais rādītājs kiberdrošības sistēmai."
Valsts aizsardzības koncepcijā ierakstīts arī plāns izvērst kiberdrošības vienību Aizsardzības ministrijā. Tā nodrošinās konsultācijas citām valsts pārvaldes iestādēm par kiberdrošības jautājumiem.
Aizsardzības ministre arī pauda cerību, ka Saeimā Valsts aizsardzības koncepcija vēl tiks papildināta. Valdība koncepciju otrdien, 5. septembrī, pieņēma vienprātīgi un bez diskusijām.
KONTEKSTS:
NATO pašreizējais mērķis nosaka, ka alianses dalībvalstīm jācenšas līdz 2024. gadam palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2% no IKP gadā, bet katra valsts pati izlemj, cik daudz līdzekļu atvēlēt savai aizsardzībai.
Šā gada budžetā aizsardzībai paredzēti 986,83 miljoni eiro jeb 2,25% no IKP. Savukārt 2024. gadā Latvija apņēmusies aizsardzības jomas finansējumu palielināt līdz 2,4%, bet 2025. gadā – līdz 2,5% no IKP.
Jāatgādina, ka, piemēram, Polija jau šogad plānojusi aizsardzībai atvēlēt 4% no IKP, kas būs procentuāli lielāki aizsardzībai atvēlētie līdzekļi starp visām NATO dalībvalstīm.
