"Jāsaka, ka reģistrētā bezdarba līmenis zemāks par šo ir bijis arī iepriekš. Bet skaitliski tik neliels bezdarbnieku skaits vēl nav bijis Latvijā," atzina NVA vadītāja.
Pēc viņas teiktā, spriedze par darbinieku trūkumu darba tirgū arvien pieaug. Reģistrēto bezdarbnieku skaits sarūk visā Latvijā, saglabājoties pietiekami lielām reģionālajām atšķirībām.
"Rīgā tas [reģistrētā bezdarba līmenis] jau ir tikai nedaudz virs 4%, Pierīgā pat vēl nedaudz zemāks, Latgalē joprojām saglabājoties virs 10%. Bet visos reģionos ir vērojams samazinājums, tai skaitā arī Latgales reģionā," sacīja Simsone.
Pēc viņas teiktā, arī šajā gadā vērojama Latvijas darba tirgum raksturīga tendence, bezdarba līmenim sarūkot tieši pavasarī un vasarā.
"Šo gadu mēs sākām ar 6,3% reģistrētā bezdarba, tad pakāpeniski martā tas bija 6%, aprīlī – 5,7% un šodien tas ir 5,6%," klāstīja NVA vadītāja.
Pēc viņas teiktā, reģistrēto vakanču skaits ir vairāk nekā 20 000. Darba devēji meklē visdažādāko profesiju pārstāvjus. Ļoti trūkstot pedagogu, medicīniskā personāla, programmētāju, kravas auto vadītāju, dažādu speciālistu būvniecībā, kā arī zemāk kvalificētu darbinieku – apkopēju, palīgstrādnieku.
"Jāsaka, ka šobrīd nav vēsturiski lielākais vakanču skaits, bet, samazinoties bezdarbnieku skaitam, pieaug šī spriedze, kad ir grūtāk atrast piemērotus darbiniekus, Vakanču skaits ir bijis lielāks – ap 30 000," klāstīja Simsone.
Viņa norādīja, ka darba devēji meklē visdažādos risinājumus, kā piesaistīt nepieciešamos darbiniekus.
"Protams, ir spiediens arī uz darba algām. Meklē reģionos darbiniekus, meklē risinājumus, kā palīdzēt viņiem nokļūt no dzīves vietas uz darba vietu.
Protams, meklē arī iespējas piesaistīt ārvalstu darbaspēku," sacīja Simsone.
Pēc viņas teiktā, darba devējiem vieglāk ir atrast zemas kvalifikācijas profesiju pārstāvjus, bet grūtāk ir atrast augsti kvalificētus profesionāļus.
"Jo šī talantu meklēšana un piesaistīšana notiek ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā un pat plašāk. Un visas valstis domā par to, kā atrast un piesaistīt talantus savām valstīm, saviem darba devējiem," sacīja NVA direktore.
Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite atzina – pieprasījums pēc darbaspēka ir sasniedzis savu kritisko masu. Par darbiniekiem cīnās visā Eiropā.
"Tiešām ir pozitīvi, ka sāk lūzt sistēma. Arī bezdarbnieki – liela daļa varbūt izmantoja šo sistēmu, lai iegūtu papildu atvaļinājumu un tamlīdzīgi –, ir spiesti meklēt darbu vai pieņemt darbu, jo, mūsuprāt, Latvijā šobrīd bezdarba nav vispār," vērtēja Bite.
"Rezultāts ir tāds, ka šobrīd mēs maksimāli cenšamies, un cipari rāda, ka tiek izmantots vietējā darbaspēka resurss. Tas ir labi, un vajadzīgais vai trūkstošais, kas nav šeit dabūjams vai piesaistāms, vai vēl joprojām nav motivējams, kas arī ir pietiekami liels skaits cilvēku, tos nākas ievest, piesaistīt no ārvalstīm," turpināja Bite.
Nodarbinātības valsts aģentūrā pieļāva, ka viesstrādnieku skaits pieaug.
Aptuveni trešdaļā vakanču esot noteikta vidējā darba alga, kas, pēc NVA ieskatiem, netieši norāda uz to, ka darba devējs ir gatavs pieņemt darbā trešo valstu pilsoni.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pagājušajā gadā izsniegusi gandrīz 20 000 darba atļauju. Vēl gadu iepriekš – 16 400. Pērn tie bija pilsoņi no kopumā 85 valstīm – visvairāk no Uzbekistānas, Baltkrievijas un Ukrainas.
"[Darbaspēka] piesaiste notiek arvien tālākās valstīs, un tā diemžēl ir dzīves realitāte. Liela daļa šodien Latvijā ir Vidusāzijas valstu darbinieki: tas pamatā attieksies uz celtniecību, ceļa būvi un tamlīdzīgām nozarēm. Tā ir Uzbekistāna, kur potenciāls ir lielākais, tur arī valsts politika ir eksportēt savu darbaspēku. Skan kā skan, bet tiešām, viņiem pat ir aģentūra, kas nodarbojas ar cilvēku darbā iekārtošanu ārvalstīs. Manā uzņēmumā viena no aktīvākajām ir Vjetnamas cilvēku piesaiste," novērojumos dalījās Bite.
Viņš atzina – tā kā cilvēku Latvijā ir par maz, ārvalstu darbinieku piesaistīšana ir neizbēgama. Pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas ieskatiem, būtu jāatvieglo imigrācijas nosacījumi un ārvalstnieku nodarbināšanai Latvijā būtu jānosaka termiņi.
