ĪSUMĀ:
- 2014.–2020. gada periodā pieejami 4,6 miljardi eiro; risks neieguldīt 200 miljonus eiro 99 iesāktajos projektos.
- Latvija izmantos visu ES fondu 2014. – 2020. gada piešķīrumu 4,6 miljardu eiro apmērā.
- Skaļākie nepabeigtie projekti – Stradiņa slimnīcas korpusa būve un "Rail Baltica" izbūve.
- Šos projektus plāno pabeigt ar nākamā ES fondu perioda – 2021.–2027.gada finansējumu.
- Arī nākamā perioda plānošana nenorit raiti; vissliktāk ar plānu izpildi sokas SM un IZM.
- Eiropas Komisija mierina: situācija arī citās dalībvalstīs ir līdzīga.
- ES naudas atbildīgākai apguvei plāno organizēt komiteju finanšu ministra vadībā.
Precizējums:
Finanšu ministrija skaidro, ka konkrētajos projektos neieguldītā nauda netiks pazaudēta – to izmantos citiem projektiem.
4,6 miljardi eiro. Šāda summa Latvijas tautsaimniecībai bija pieejama no ES fondiem 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Tūlīt, decembra beigās, noslēgsies šī perioda projektu īstenošana, bet 99 no tiem vēl nav pabeigti un ir risks, ka 200 miljoni eiro paliks neieguldīti šajos projektos.
Finanšu ministrija (FM) skaidroja, ka Eiropas Savienības (ES) fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda piešķīrums 4,6 miljardu eiro apmērā tiks izmantots investīciju projektos pilnībā un Latvija nezaudēs ES finansējumu.
To nodrošina valdības preventīvais lēmums – budžeta virssaistību iespējas līdz 164 miljoniem eiro papildu investīcijām jauniem projektiem, kā arī izmantojot Eiropas Komisijas (EK) doto iespēju pārfinansēt uz ES fondu programmu vismaz 60 miljonus eiro maksājumus siltumapgādes atbalstam mazaizsargātām mājsaimniecībām un citas finansējuma pārdales.
Papildus notiek finansējuma pārdales starp projektiem un darbības programmas ietvaros, maksimizējot pieejamā finansējuma izmantošanu un mērķu sasniegšanu.
Savukārt skaļākie nepabeigtie projekti ir Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecība un "Rail Baltica" izbūve. Taču īpaši uzraugāmi projekti ir arī citās nozarēs.
Lai šos miljonus nezaudētu un valstij nenāktos tos atmaksāt, valdība nolēmusi projektus posmot jeb pabeigt ar nākamā, 2021.–2027.gada plānošanas perioda finansējumu.
"Šinī brīdī mēs noslēdzam projektu, bet Eiropas Komisija piekrīt tam, ka no nākamā perioda mēs varam tos projektus pabeigt. Diemžēl jāsaprot, ka nākamajā periodā konkrētās ministrijas saviem projektiem dabūs tieši par tik mazāk naudas, cik no iepriekšējā perioda ir kavēti projekti," teica finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
"Finanšu ministrijas rīcībā ir pietiekami daudz instrumentu, lai individuālos projektus, kuru ieviešana kavējas, pabeigt arī pēc šā gada beigām, kā arī precīzi vadot naudas plūsmas panākt, ka Latvija nezaudē tai paredzētos resursus," uzsvēra finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Taču arī nākamā perioda plānošana nenorit raiti. Kavējas Ministru kabineta noteikumu izstrāde, uz kā pamata īstenot nākamās ieceres.
Vissliktāk ar plānu izpildi sokas divām ministrijām, kurām arī pieejams lielākais finansējums un plānoti apjomīgākie projekti – Satiksmes ministrijai (SM) un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM).
SM, kuras pārraudzībā jau ir tādi aizkavējušies iepriekšējā perioda projekti kā "Rail Baltica", "Latvijas dzelzceļa" infrastruktūras un "Pasažieru vilciena" ritošā sastāva projekti, ir absolūts kavēšanās līderis arī nākamā perioda ieceru plānošanā. No 854 miljonu eiro vērtiem plāniem izpildīts nav neviens.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") atzina, ka situācija ar projektu pildīšanu nozarē ir bijusi haotiska, un ir apņēmies to mainīt.
"Mēs tomēr plānojam multimodālā līmenī, sistēmiskā līmenī skatāmies, kur mēs varam atrast sinerģiju starp, piemēram, dzelzceļa attīstību un ceļu attīstību, staciju attīstību un pievadu infrastruktūras attīstību. Šīs lietas ir saistītas un nebūtu jāskatās izolēti. Tad mēs varam efektīvāk plānot, uzraudzīt un par katru eiro iegūt lielāku pievienoto vērtību. Projekti līdz šim nav bijuši pietiekami rūpīgi plānoti, uzraudzīti. Esam nonākuši pie tā, ka ir šī posmošana, un tā diemžēl liek mums atlikt prioritātes, kuras mums būtu pieejamas tad, ja iepriekšējo periodu fondi būtu apgūti savlaicīgi," skaidroja satiksmes ministrs.
Otrajā vietā ar plānu gauso apstiprināšanu ir IZM. Tur no 687 miljoniem eiro plāns apstiprināts 14 miljoniem.
"Mēs mazliet mainām iekšēji ministrijā darbu, skaidri uzliekot mērķi, kam palīdzēs konkrētais fondu finansējums, lai visi departamenti strādātu vienotam mērķim," skaidroja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība").
Kopumā kavēšanās projektu izpildē un plānošanā skaidrota ar ģeopolitiskajiem satricinājumiem – pandēmiju un Krievijas īstenoto karu Ukrainā. Taču netiek noliegts, ka ministrijās ir problēmas ar kapacitāti.
"Pieaug apgūstamās naudas apjoms. Normāli mēs strādājam ar 700, 800 miljoniem, pašlaik ir 1,2 [miljardi eiro] šogad, 1,6 [miljardi eiro] nākamgad. Tā ir viena lieta – kapacitāte.
Otrs – Finanšu ministrija mēģina iegriezt, lai mēs ne tik daudz fondus apgūstam, bet investējam. Notiek diskusija par jēgpilnu ieguldīšanu. Tas arī vēl rada papildu slodzi," atzina Ašeradens.
Tikmēr Eiropas Komisija (EK), kas uzrauga fondu investīcijas, mierināja, ka situācija arī citās dalībvalstīs ir līdzīga.
"Es īpaši neizceltu kaut kādu Latvijas nespēju tikt galā, jo problēmas visās dalībvalstīs bija vienādas, joprojām ir vienādas, izmaksu pieaugums, energoizmaksu pieaugums un kovida laikā daudzas lietas vienkārši nenotika. Tas aizkavēja projektu izpildi. Mēs bijām ļoti nobažījušies līdz pat šim brīdim, vai visas dalībvalstis spēs investīcijas ieguldīt. Un arī Latvijas gadījumā mums bija šādas bažas, un joprojām tie mājasdarbi ir jāveic," teica EK pārstāvis Normunds Popens.
Lai turpmāk ES finansējuma ieguldīšana notiktu atbildīgāk, plānots organizēt komiteju finanšu ministra vadībā.
"Ļoti negribētos, lai fondi aiziet ierēdniecības pavadā, kas bieži vien tā ir, jo prasības ir sarežģītas un grūti saprast. Mēs esam vienojušies, ka mēs šos fondu jautājumus gribam politiski risināt. Pārskatīt kādu daļu no fondiem. Līdz ar to šāda komiteja būtu vieta, kur ministri var nākt kopā un politiski lemt šos jautājumus," skaidroja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
Pirmā sēde, kad komiteja sanāktu kopā, varētu notikt janvārī.
