ĪSUMĀ:
- PMLP: Būtisku izmaiņu ārzemnieku nodarbinātībā pēdējos gados nav.
- Šobrīd Latvijā tiesības strādāt ir 14 811 viesstrādniekiem.
- NVA portālā reģistrēti vairāk nekā 10 000 ilgstošo vakanču.
- Lielākais ilgstošo neaizpildīto vakanču īpatsvars ir vērojams Rīgas reģionā.
- Darba inspekcija šī gada pirmajā pusgadā atklājusi 39 nereģistrēti nodarbinātus citu valstu pilsoņus.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāve Madara Puķe stāsta, ka pēdējos gados būtiskas izmaiņas ārzemnieku nodarbinātībā nav notikušas. Galvenokārt Latvijā strādā trešo valstu pilsoņi. Šobrīd PMLP reģistrēti nepilni 15 000 viesstrādnieku.
"Šobrīd pārvalde ir izsniegusi tiesības strādāt Latvijā 14 811 cilvēkiem. Tie ir vairāk nekā 13 000 vīriešu un tikai nedaudz vairāk kā 1000 sieviešu. Tātad kopumā ir pārstāvētas 74 nozares, 86 valstis un 730 profesijas. 2021. gadā pirmajā vietā bija Ukraina, Baltkrievija, Uzbekistāna, bet, skatoties jau uz šo gadu, Uzbekistāna ir izvirzījusies priekšgalā. Arī Ukraina nav atstājusi topa piecnieku. Latvijā ir gana daudz arī Ukrainas civiliedzīvotāju, kuriem tika izsniegtas arī vīzas, ar kurām ir tiesības strādāt Latvijā," pastāstīja Puķe.
Darba vakances reģistrē NVA, un vakance ir ilgstoši neaizpildīta, ja tā ir pieejama ilgāk par trīs mēnešiem.
NVA pārstāve Signe Bierande stāsta, ka šobrīd NVA portālā ir reģistrētas vairāk nekā 10 000 ilgstošās darba vakances, un tie ir vairāk nekā 40% no reģistrētajām brīvajām darbavietām:
"Lielākais darbaspēka trūkums ir vērojams tādās darbības jomās kā būvniecība, nekustamais īpašums, transports, loģistika un arī ražošana. Darbaspēka trūkums vērojams arī lauksaimniecībā, kā arī informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju jomā.
Ilgāk par trim mēnešiem neaizpildīto vakanču saraksta augšgalā ir tādas profesijas kā kravas automobiļa vadītājs, palīgstrādnieks, būvstrādnieks, mūrnieks, arī betonētāji, sezonas lauksaimniecības strādnieki.
Lielākais ilgstošo neaizpildīto vakanču īpatsvars ir vērojams Rīgas reģionā, kas sastāda 46,7%, savukārt mazākais neaizpildīto vakanču īpatsvars ir Latgales reģionā ar 12,8%."
Šovasar Latvijā bija zemākais reģistrētā bezdarba līmenis pēdējo deviņu gadu laikā – zem 6%. Salīdzinājumam: augstākais bezdarba līmenis bija 2010. gadā – 17,3%.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerālsekretārs Kaspars Gorkšs uzsver, ka darbaspēka trūkums Latvijā kļūst aizvien aktuālāks un darbinieku visvairāk trūkst celtniecībā, datorsistēmās, izglītības un zinātnes jomā, tāpēc nepieciešami kompleksi risinājumi. Viņš uzsver, ka Latvijas ekonomiskās izaugsmes atslēga ir kvalificēts un motivēts darbaspēks:
"Redzam, ka cīņa par darbaspēku arī Eiropas ietvarā ir ļoti saasināta, tādēļ arī ir nepieciešama kompleksā pieeja, kas ir mērķēta darbinieku piesaiste no ārvalstīm, atviegloti birokrātiskie procesi un, protams, arī veidot integrācijas programmas šiem trešo valstu pilsoņiem, lai viņi būtu ieinteresēti meklēt darbu šeit un veidot karjeru Latvijā."
Valsts darba inspekcija šī gada pirmajā pusgadā atklājusi 39 nereģistrēti nodarbinātus citu valstu pilsoņus.
Lielākā daļa – 59% – no tiem jeb 23 citu valstu pilsoņi strādāja izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, septiņi būvniecībā, divi transporta nozarē, divi mākslas un izklaides jomā, pieci – citās jomās.
