Elektrības cenai biržā 7 mēnešos tendence stabilizēties
Šī gada pirmajos septiņos mēnešos "Nord Pool" biržā Latvijas un Baltijas tirdzniecības apgabalos bija vērojams gan elektroenerģijas cenu kritums, gan neliels pieaugums, taču kopumā elektroenerģijas cenai ir tendence stabilizēties, norāda SPRK.
Kopš aprīļa līdz augustam ik mēnesi atsevišķās stundās ir novērotas arī negatīvas elektroenerģijas cenas.
Palu sezonā, aprīlī, elektroenerģijas cena biržā samazinājās līdz 65,89 eiro par megavatstundu, kas šogad ir zemākā novērotā mēneša cena Latvijas tirdzniecības apgabalā. Savukārt jūlijā mēneša vidējā cena bija 83,84 eiro, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, bija gandrīz četras reizes zemāka.
Cenu kritumu ietekmēja arī dabasgāzes cenu samazinājums, bet šobrīd, tuvojoties apkures sezonai, gāzes cena atkal sāk nedaudz pieaugt.
Elektroenerģijas cenas atšķiras, to ietekmē noslēgtie līgumi
Lietotāji var izvēlēties sev labāko līgumu – par biržas vai fiksētu cenu (12 vai vairāk mēnešiem, parasti ir maksa par līguma pirmstermiņa izbeigšanu). Mājsaimniecībām piedāvā arī universālo pakalpojumu (fiksēta cena gadam, tipiski dārgāks par citiem, nav maksas par līguma pirmstermiņa izbeigšanu).
Šogad 2. ceturksnī 69% mājsaimniecību bija fiksētas cenas, 14% - biržas cenas, 17% - universālā pakalpojuma līgumi.
Avots: SPRK
SPRK aprēķini par vidējo svērto elektroenerģijas cenu liecina, ka jau no gada sākuma pieaug starpība starp elektroenerģijas cenu mājsaimniecībām un juridiskiem lietotājiem.
Šogad 1. ceturksnī vidējā svērtā elektroenerģijas cena mājsaimniecību segmentā bija par aptuveni 37 eiro augstāka salīdzinājumā ar juridisko lietotāju segmentu, savukārt šogad 2. ceturksnī šī starpība pieaugusi līdz 40 eiro par megavatstundu.
Turklāt mājsaimniecībām vidējais cenu līmenis kopš pērnā gada 3. ceturkšņa, kad cenas sasniedza maksimumu, būtiski nav mainījies, neskatoties uz cenu samazinājumu biržā.
SPRK aprēķinātā vidējā svērtā elektroenerģijas cena š.g. 2. ceturksnī mājsaimniecībām samazinājās līdz 170,5 eiro par megavatstundu (+35% pret 2022. gada 2. ceturksni) un juridisko lietotāju segmentā līdz 130,93 eiro (- 0,5% pret 2022. gada 2. ceturksni).
Daudzas mājsaimniecības noslēdza līgumu par augstāku cenu – aicina to pārvērtēt
SPRK Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs skaidroja, ka atšķirība saistīta ar to, ka šī gada otrajā ceturksnī fiksētu cenu izvēlējušies 49% juridisko lietotāju un 86% mājsaimniecību, attiecīgi
liela daļa mājsaimniecību, kuras līgumus slēgušas laikā, kad cenas bija augstas, ir nofiksējušas šo cenu ilgākam periodam un cenu krituma biržā ietekmi uz maksājumiem nekādā veidā neizjūt.
SPRK padomi:
Kā izvēlēties atbilstošāko elektroenerģijas tirgotāju un produktu;
Kā samazināt savu elektrības rēķinu un ko ņemt vērā saistībā ar izmaiņām no 1.jūlija sadales pakalpojumu tarifos;
skaidrojošs raksts par elektroenerģijas biržu un tās darbību.
Tāpēc SPRK ieskatā, iespējams, var vērtēt, vai nav izdevīgi izbeigt esošo līgumu, noslēdzot jaunu fiksētas vai biržas cenas līgumu, kurā attiecīgi cena būtu zemāka.
Pirms tam, protams, jānoskaidro, vai un kāda ir maksa par esošā līguma pirmstermiņa izbeigšanu, kas var būt pat līdz 200 eiro, tāpēc katram individuāli rūpīgi jāvērtē līguma pārskatīšanas iespējas.
"Lietotājiem ar augstāku patēriņu, iespējams, izdevīgāk ir lauzt esošo līgumu, samaksājot līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksu. Tas arī dotu iespēju samazināt kopējo ikmēneša rēķinu," norādīja Negribs.
Turklāt universālā pakalpojuma gadījumā līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksas nav, turklāt tāpat arī ir iespēja mainīt tirgotāju, izvēloties sev piemērotāko piedāvājumu.
Savukārt rēķinot, kāds variants izdevīgāks – turpināt līgumu vai tomēr lauzt to pirms laika, der atcerēties, ka saskaņā ar normatīvo regulējumu mājsaimniecībām maksimālais periods, kuram drīkst piemērot pirmstermiņa izbeigšanas maksu, ir divi gadi. Turklāt katru ceturksni (vai biežāk, ja līgumā tā noteikts) šī maksa proporcionāli samazinās.
