Jautāts, vai ECB solis celt bāzes procentu likmi bremzē inflāciju Latvijā, kur tomēr ir citāda patēriņa struktūra nekā Rietumeiropā, ekonomists sacīja, ka efekts tam ir, bet "diemžēl tas inflāciju bremzē pārāk lēni".
"Jo, ja mēs paskatāmies inflācijas rādītājus Rietumeiropā vai pat tālāk Rietumos – uz ASV, tad šie rādītāji jau straujāk ir samazinājušies. Mums jāsaprot, ka mēs runājam par eiro likmēm eirozonas ietvaros un mēs neskatāmies tikai uz Latviju kā tādu.
Bet diemžēl taisnība ir, ka tas efekts, kas attiecas uz Baltijas valstīm, ir minimāls.
Un tā ir atbilde tam, ka mēs nevaram tikai skatīties uz to, ka mēs Latvijā minimizēsim inflācijas rādītāju tikai ar Eiropas Centrālās bankas lēmumiem. Šeit ir jābūt nopietniem fiskāliem lēmumiem," teica Voļskis, skaidrojot, ka ir nepieciešams pārskatīt nodokļu sistēmu un valdības budžeta izdevumus.
Pēc šiem valdības soļiem inflācijai vajadzētu bremzēties, sprieda ekonomists.
Jautāts, vai būtu jāatbalsta kredītņēmēji Latvijā, kuri ir cietuši no ECB likmju paaugstināšanas saistībā ar kredīta maksājumu pieaugumu, ekonomists atzina, ka
nākotnē jāmeklē
atbalsta mehānismi, kā šiem cilvēkiem palīdzēt.
"Jo diemžēl, ja es paklausos prognozes, ko runā ECB un Latvijas Bankas pārstāvji, tad šī likmju celšana vēl neapstāsies. Tas nozīmē, ka cilvēki tiks ietekmēti arvien vairāk un vairāk. Jautājums, kurš tad šeit Baltijas valstu ietvaros (..) atbildēs un kompensēs par šiem lēmumiem, kas tika pieņemti pāris gadu iepriekš. Līdz ar to, iespējams, tad mums jāmeklē kaut kur Eiropas Savienībā atbalsta mehānismi, kā šiem cilvēkiem palīdzēt, jo vienā dienā viņi var kļūt kredītnespējīgi un tas nesīs tās sekas līdzi (..)," teica ekonomists.
Jautāts, kādi varētu būt iespējami atbalsta rīki, ekonomists teica, ka tas varētu būt kāds kompensējošs mehānisms, sedzot daļu no kredīta procentu likmju pieauguma. Tas būtu jādara valstij, un tas varētu būt līdzīgi kā iepriekšējos gados, kad sniegts atbalsts par energoresursu sadārdzināšanos, teica ekonomists.
Savukārt Latvijas Bankai kā banku sektoru regulējošai iestādei būtu jāpanāk komisijas maksu samazinājums komercbankās par to sniegtajiem pakalpojumiem, uzskata ekonomists.
"Manuprāt, šis būtu pirmais, ka regulators – Latvijas Banka – vērstos pie bankām un varbūt pat zināmā mērā ar direktīvu sāktu skatīt to, kādā veidā pārskatīt šis komisijas maksas, jo, manuprāt, Latvijā tās joprojām ir ļoti augstas," vērtēja Voļskis.
Ekonomists arī pauda pārliecību, ka virspeļņas nodoklis bankām, ko šobrīd vērtē par nodokļiem atbildīgā Finanšu ministrija, ir "sasteigts lēmums".
KONTEKSTS:
ECB procentu likmes paaugstina, mēģinot mazināt inflāciju. Pēdējo reizi galveno bāzes procentlikmi ECB palielināja šā gada jūnija vidū – par 0,25 procentpunktiem līdz 4%. Procentlikmes ECB padome palielinājusi astoto sanāksmi pēc kārtas.
ECB procentlikmes kāpums netieši sadārdzina arī iedzīvotāju hipotekāro kredītu maksājumus.
