Starta šāviens jaunajai neto norēķinu sistēmai būs no maija. Tas nozīmē, ka tiem, kas līdz maija sākumam nepaspēs iegādāties saules paneļus un pieteikties neto uzskaites sistēmā, jārēķinās ar jaunajiem spēles noteikumiem jeb dalību neto norēķina sistēmā, kur tīklā nodoto elektroenerģiju izteiks naudas izteiksmē.
Ieguvēji un zaudētāji
"Ja iepriekš vasarā varēja nodot elektroenerģiju un uzskaitīt, ka esi nodevis 30 kilovatstundas tīklā un oktobrī tās pašas kilovatstundas izmantot, tad tagad tas norēķins būs naudas izteiksmē. Tad vasarā, ja esi nodevis elektroenerģiju piemēram, par 10 eiro, tad šos 10 eiro varēsi iztērēt oktobrī naudas, nevis kilovatstundu izteiksmē," izmaiņas skaidroja Rīgas Tehniskās universitātes Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošā pētniece Ieva Pakere.
Viņa skaidroja, kādēļ norēķinu sistēmā bija nepieciešamas izmaiņas:
"Droši vien arī operators un vispār kopējā sistēmā ir redzams, ka vasarās šī elektroenerģija, kad spīd saule, bieži vien ir lētāka nekā decembrī, kad ir -20 grādi. Un tad attiecīgi pārvades operators vai kopējais tirgus būtībā kompensē šīs cenu svārstības, līdz ar to ir nepieciešamas izmaiņas, lai šo tirgu kaut kādā veidā regulētu."
Pakere atzina –
ja cenas ir zemas, piemēram, vasarā, kad saule spīd, tad zaudētāji no jaunās norēķinu kārtības būs mājsaimniecības, kuras šo enerģiju nodod tīklā, jo iepriekš tās varēja paņemt vēlāk šo enerģiju no tīkla par augstāku cenu.
RTU pētniece gan piebilda, ka elektrības cenas mainās un jaunā kārtība paredz, ka cena, par kādu enerģijas tirgotājs iepirks elektroenerģijas pārpalikumus no mājsaimniecībām vai citiem aktīviem enerģijas ražotājiem, būs tirgotāja piedāvātā cena.
"To es īsti nevaru komentēt, kāda tā būs – biržas vai kāda fiksēta cena. Būs jāskatās, cik daudz tirgotāju būs gatavi maksāt par iepirkto elektroenerģiju."
RTU pētniece uzsvēra, ka saules enerģiju mājsaimniecībās gan tagad, gan līdz ar jauno norēķina sistēmu izdevīgāk ir maksimāli patērēt uz vietas:
"Spīd saule, tad slēdzam iekšā veļas mazgājamo mašīnu, trauku mazgājamo mašīnu, lādējam elektroauto. Tātad maksimāli patērējam uz vietas mājsaimniecībā. Varam pārdot kaimiņam."
Tīklā nodod lielu daļu saražotā – tad ir citi spēles noteikumi
RTU pētniece dalījās arī ar pētījuma rezultātiem, cik daudz vidēji mājsaimniecības saražoto saules enerģiju patērē uz vietas un cik daudz nodod tīklā.
"Tīklā nodotā daļa svārstās pat līdz 60% no visa saražotā daudzuma, un tas noteikti nav šīs mikroģenerācijas mērķis. Mērķis ir patērēt pēc iespējas vairāk uz vietas. Ja mēs nododam daudz tīklā, tad darbojamies kā mazi elektroenerģijas ražotāji, un tur jau ir citi spēles noteikumi, nekā ir maziem mikroražotājiem, kas patērē uz vietas."
Tieši šo aspektu – godīgus spēles noteikumus – attiecībā pret citiem elektrības ražotājiem uzsvēra arī Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), kuras paspārnē tapa pirms mēneša Saeimā pieņemtie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā.
"Atteikties no šīs vēsturiskās neto uzskaites sistēmas, tātad ieviešot arī pietiekami ilgu pārejas periodu, lai virzītu šos tirgus dalībniekus, kas arī viņi faktiski ir, iepretim ekonomiski pamatotākai sistēmai, proti, kur pats investīciju veicējs uzņemas lielāku atbildību par savām investīcijām un attiecīgi reaģē uz tirgus svārstībām," lēmumu mainīt līdzšinējo kārtību pamatoja KEM Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis.
Valdmanis akcentēja, ka neto norēķina sistēmas mērķis ir veicināt elektroenerģijas lietotājus rīkoties saskaņā ar labu energopārvaldības praksi. Arī viņš, līdzīgi, kā RTU pētniece, mudināja elektroenerģiju patērēt tad, kad to ražo.
"Jo tas ir ekonomiski pamatotākais veids, kā šīs iekārtas var ekspluatēt. Otrkārt,
negrūst šo elektroenerģiju tirgū tad, kad tirgus signāli un arī fizikālie parametri norāda, ka tā nav pieprasīta un tieši pretēji var radīt gan tirgus izkropļojumus, gan arī tehnoloģiskas problēmas," uzsvēra Valdmanis.
Latvijas Radio: Bet pēc šīs jaunās sistēmas sanāk tā, ka, skatoties no izdevīguma prizmas, pašreizējās uzskaites sistēmas maiņa uz norēķina sistēmu nozīmēs, ka piena upes šokolādes krastos, kādas ir patlaban, būs beigušās?
Gunārs Valdmanis: Jā, protams.
- Vai paredzat, ka būs straujš pieprasījums pēc saules paneļiem un vēlme ielēkt aizejošā vilcienā?
- Intereses pieaugums pilnīgi noteikti būs, bet mēs prognozējam, ka tas nebūs tik lavīnveidīgs kā aizpagājušajā un pagājušajā gadā.
Prognozē paaugstinātu aktivitāti līdz termiņa beigām
Tuvākos trīs mēnešos, kamēr vēl ir iespēja pieteikties vecajai neto uzskaites sistēmai, pieprasījumu pēc saules paneļiem prognozēja arī asociācijas "Saules enerģija Latvijai" pārstāvis Jānis Behers.
"Šobrīd ir pietiekoši liela ažiotāža ap to, ka šī sistēma tiks mainīta. Visi, kam ir bijis plāns un ir apsvēruši domu par saules paneļu uzstādīšanu, zina šo termiņu. Iepriekš tās bija 2023. gada beigas, bet tagad tās ir 2024. gada aprīļa beigas, kad ir jāpagūst saules paneļus uzstādīt, un tad vēl var iesaistīties neto uzskaites sistēmā.
Tāpēc ir tāda paaugstināta aktivitāte. Tai sekos atslābums, un pēc tam jau būs dabiski, ka jauni objekti tiks attīstīti un būvētas jaunas mājas, un tad saules paneļus tik un tā atmaksāsies uzstādīt."
Savā ziņā mierīgi par vismaz tuvākajiem pieciem gadiem var justies arī tās mājsaimniecības, kurās saules paneļi jau ir iegādāti, kā arī tie, kuri tuvākajos mēnešos vēl pagūs ielēkt pēdējā vilcienā. Tas nozīmē, ka līdz 2029. gadam šie mikroģeneratoru īpašnieki varēs baudīt vecās neto uzskaites sistēmas labumus, kad sadales tīklā nodoto enerģiju uzskaitīs kilovatstundās.
Ieguldījumi sāk atmaksāties
Viens no viņiem ir Raivis Šveicars, kurš uz savas privātmājas jumta saules paneļus novietoja pirms nepilniem diviem gadiem, lai ziemās nebūtu jāmaksā milzīgs, vairāku simtu eiro liels elektrības rēķins: "Sāka celties biržas cenas, kuras salīdzinājumā ar šī brīža cenām varbūt nav tik trakas un ir mazākas nekā šobrīd, bet tobrīd tās šķita ļoti, ļoti augstas."
Šveicars rūpīgi sekoja līdzi saražotās saules enerģijas apjomam un tam, cik ilgā laikā sākotnējie ieguldījumi atpelnījās.
"Sākotnējais ieguldījums nav nekāds noslēpums, varu atklāt, bija 8000 eiro, ko pēc tam ar valsts atbalstu izdevās atgūt 3500 eiro," viņš aprēķinājis.
Tātad vēl 4500 eiro Šveicaram bija jāatpelna, un pēc viņa aprēķiniem pusi jau ir izdevies atgūt. Viņš sprieda, ka ieguldījumus izdevās tik ātri atgūt, jo elektrības cena biržā bija augsta.
"Kādi 2000 eiro vai mazliet vairāk man būtu nākamo gadu laikā jāatgūst, un tad es būtu pa nullēm, un es pat varētu teikt, ka es iegūstu no saules paneļiem," turpināja Šveicars.
"No tā, ko es uzkrāju neto sistēmā, man visam gadam gandrīz pietiek lielākoties. Uzkrājums man sanāk pa pavasara un vasaras periodu mazliet zem 4000 kilovatstundām, ko es pēc tam aukstajos mēnešos tērēju. Man ir astoņu kilovatu sistēma, šķiet 22 vai 24 paneļi. Man nav visa jumta plakne aizklāta, un es plānoju nākotnē, ka vēl kādus septiņus paneļus varētu uzlikt. Agrāk vai vēlāk man būs elektroauto un tad vajadzēs saražot šo elektrību," skaidroja Šveicars.
Vēl var paspēt ielēkt pēdējā vilcienā
Par jauno sistēmu viņš ir skeptisks – tā vairs nebūšot mājsaimniecībām izdevīga.
"Ja nevar paspēt uzlikt vēl līdz aprīļa beigām, kad pagarināja periodu, kad vēl var pieteikties neto uzkrājumiem, tad, šķiet, īsti nav jēgas vairs likt paneļus, lai ieietu norēķinu sistēmā, jo investīcijas būs pārāk lielas, atmaksāšanās periods ar norēķinu sistēmu – ļoti, ļoti garš, un tas vienkārši neatmaksāsies. Man šķiet, ka īpaši izdevīgi tas nebūs.
Ir jāpaspēj visiem, kas vēlas, vēl pēdējā vilcienā ielēkt, un pa šiem četriem pieciem gadiem vēl paspēs atgūt investīcijas. Valsts atbalsts šajā gadījumā, protams, palīdz," pauda Šveicars.
Patlaban Latvijā pieslēgto mikroģeneratoru skaits ir vērā ņemams, bet nākotnē tas noteikti pieaugs, prognozēja AS "Sadales tīkls" korporatīvo klientu attiecību vadītājs Jurģis Vinniņš.
"Šobrīd vēl nav 20 tūkstoši mikroģeneratoru, bet ir 19 300. Šogad mēs prognozējam, ka tas pat varētu aiziet līdz 22 tūkstošiem. Ja mēs runājam par kopējo ražošanas jaudu, kas ir tieši uz mikroģeneratoriem, tad šobrīd ir 160 megavati. Vidēji viena mikroģeneratora jauda ir apmēram 8 kilovati," teica Vinniņš.
Un 95% no šiem mikroģeneratoriem patlaban ir mājsaimniecībām. Vinniņš prognozēja, ka tuvākajā laikā šī proporcija mainīsies, jo samērā daudz uzņēmumu investē saules paneļu iegādē, kā arī tirgū viens pēc otra sevi piesaka industriālie saules enerģiju parki.
