Pasaulē ir divas vadošās mežu sertifikācijas shēmas – PEFC un FSC. "Latvijas Valsts mežu" (LVM) Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs skaidroja, ka abi standarti ir līdzīgi un abi apliecina atbildīgu, ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu. Taču, tā kā FSC nav izstrādājis nacionālo standartu Latvijai, sertifikācija atbilstoši esošajiem standartiem Latvijā tiek apturēta līdz brīdim, kad tas tiks izdarīts.
"Arī nākotnē "Latvijas Valsts meži" ir gatavi strādāt ar FSC sertifikātu, bet esam jau aicinājuši Eiropas Savienību izveidot šeit standarta darba grupu un strādāt pie nacionālā standarta – jo ātrāk, jo labāk. Bet pamatprincips ir, ka visas lietas, arī standarts, tiek izdiskutēts Latvijā uz vietas un tiek izveidots nacionālais standarts.
Pēc šī standarta, kas mums tagad tiek piedāvāts, mēs vairs nevaram pašvaldībām nodot zemi kapu veidošanai vai kādām pašvaldības funkcijām.
Mums šādi gadījumi ir vairāki katru gadu, kad tas ir jādara. Bet FSC Zviedrijas standartā tas ir atļauts, un ir pat uzskaitīta vesela virkne ar dažādiem gadījumiem, kad tas notiek. Arī dabas taku vai jaunu atpūtas vietu izveidei mežā," skaidroja Kotovičs.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus gan vērtēja, ka FSC sertifikācijas prasības esot stingrākas nekā PEFC, tāpēc to dēvē arī par zaļo sertifikātu.
"Tas, ka valsts meži atsakās no šī sertifikāta, ir uztraucoši, bet nav pārsteigums. Un šis FSC sertifikāts, protams, no vides viedokļa raugoties, ir tālu no ideālā, bet tai pašā laikā tas ir labākais, kas ir, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un līdzsvarotu mežu apsaimniekošanu," atzina Ķerus.
Viņš skaidroja, ka FSC prasības ir saglabāt vismaz 10% mežu kā aizsargātus, neaizskaramus. PEFC vispār nav šādas prasības, ir tikai vispārīgi uzstādījumi, ka bioloģiskā daudzveidība ir tā kā jāsaglabā, bet tādu konkrētu prasību, kādas ir FSC standartā, tur nav. Šīs FSC prasības arī noteikti ar laiku kļūtu stingrākas.
Un, ja jau šī brīža šīs prasības nav iespējams izpildīt, nav iespējams to sertifikātu saglabāt, tad ir skaidrs, ka bioloģiskā daudzveidība Latvijas valsts mežos turpinās noplicināties," pārliecināts ir Ķerus.
Vairāki kokapstrādes uzņēmumi Latvijā līdz šim izmantoja tieši FSC sertifikātu un ar tā palīdzību izdevies atrast jaunus noieta tirgus. Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts vērtēja – esošā situācija liecina par nespēju vienoties:
"Negribu nostāties vienā vai otrā pusē, katram bija savi asie jautājumi, sarkanās līnijas, kurām pāri negribēja iet, bet, godīgi sakot, man lielāka kritika ir par "FSC International" komunikāciju un procesa vadību. Manuprāt, tas bija viens no iemesliem, kāpēc vienošanos mēs nevarējām atrast."
No vienas puses, ir tikai pozitīvi, ja ir vairākas sertifikācijas shēmas un logotips uz produkcijas, bet, no otras puses, – tas apgrūtina, sarežģī, padara neefektīvu un dārgu mežsaimniecības procesu, attiecīgi arī sadārdzina pašu resursu. "Tas nav tas, uz ko mēs gribētu iet," piebilda Bukonts. "Jā, mēs gribētu normalizēt standartu prasības tā, lai tās ir izpildāmas un šis standarts nākotnē tiktu atjaunots arī "LVM" zināmās platībās,"
Abas mežu sertifikācijas sistēmas PEFC un FSC izsniedz divus sertifikātus – mežu apsaimniekošanas un piegādes ķēdes sertifikātus. Tie nepieciešami ražotājiem, lai varētu pierādīt, ka pārdoto produktu ražošanā izmantotā koksne tiek iegūta no mežiem, kuri apsaimniekoti ekonomiski pamatoti, videi draudzīgi un sociāli atbildīgi.
