Rīta Panorāma

Laika ziņas

Rīta Panorāma

Tuberkulozes izplatība un saslimstības kontrole

EK rosina atvieglot preču remonta iespējas

Eiropas Komisija rosina veicināt preču remontēšanu, nevis izmešanu

Eiropas Komisija (EK) trešdien nākusi klajā ar jauniem priekšlikumiem, kuru mērķis ir panākt, lai bojātās sadzīves tehnikas preces, piemēram, televizori un veļasmašīnas, biežāk tiktu saremontētas, nevis uzreiz izmestas un aizstātas ar jaunām.

EK uzskata, ka šāda pieeja palīdzēs patērētājiem ietaupīt naudu, kā arī veicinās virzību uz Eiropas zaļā kursa īstenošanu, samazinot atkritumu daudzumu.

ĪSUMĀ:

  • Ražotāji nedrīkstēs atteikt preces remontu, ja tas ir tehniski iespējams.
  • Plānots izveidot remonta pakalpojumu meklēšanas platformu internetā.
  • EK aicina izstrādāt Eiropas kvalitātes standartu remonta pakalpojumiem.
  • EK arīdzan nākusi klajā ar priekšlikumiem, kā cīnīties pret zaļmaldināšanu.

Veicinās remonta uzņēmumu attīstību

EK norāda, ka pēdējās desmitgadēs priekšroka bieži vien dota bojātu sadzīves preču nomaiņai, nevis remontam, un patērētājiem nav bijis pietiekama stimula labot savas preces pēc garantijas termiņa beigām.

Jaunais priekšlikums ļaus patērētājiem lietas vienkāršāk un izdevīgāk salabot, nevis aizstāt tās ar jaunām.

Turklāt lielāks pieprasījums palīdzēs attīstīties remonta uzņēmumiem, vienlaikus stimulējot ražotājus un pārdevējus izstrādāt ilgtspējīgākus uzņēmējdarbības modeļus.

Tiek lēsts, ka Eiropas Savienības (ES) valstīs patērētāji, izvēloties bojātās sadzīves tehnikas nomaiņu, nevis remontu, zaudē gandrīz 12 miljardus eiro gadā.

Ražotājs nedrīkstēs atteikt preces remontu

EK priekšlikums nodrošinās, ka vairāk preču tiek remontētas juridiskās garantijas periodā un patērētājiem ir iespējas vienkāršāk un lētāk salabot tehniski remontējamas preces pēc garantijas termiņa beigām vai kad prece vairs nedarbojas nolietojuma dēļ.

"Noteikumi būs skaidri: ražotājs vairs nevarēs atteikties salabot jūsu veļasmašīnu, ja vien tās salabošana tehniski nav iespējama. Citiem vārdiem sakot, ražotājiem būs pienākums izvērtēt salabošanas iespēju," norāda ES tieslietu komisārs Didjē Reinderss.

"Šis pienākums attieksies uz precēm, kam Eiropas Savienībā pēc uzbūves modeļa ir jābūt salabojamām. Te mēs runājam gan par veļasmašīnām, gan par trauku mašīnām, televizoriem un drīzumā arī par viedtālruņiem un planšetēm."

Juridiskās garantijas periodā pārdevējiem būs jāpiedāvā remonts, izņemot gadījumus, kad tas ir dārgāks nekā nomaiņa.

Aicina izstrādāt Eiropas kvalitātes standartu remonta pakalpojumiem

Pēc garantijas termiņa beigām patērētājiem būs pieejams jauns tiesību un rīku kopums, kas labošanu padarīs vienkāršu un izdevīgu.

Patērētājiem būs tiesības pieprasīt ražotājiem salabot preces, kas saskaņā ar ES tiesību aktiem ir tehniski remontējamas, piemēram, veļas mazgājamo mašīnu vai televizoru.

Tā tiks nodrošināts, ka patērētājiem vienmēr būs pie kā vērsties, ja viņi gribēs salabot savas preces, kā arī ražotāji tiks mudināti izstrādāt ilgtspējīgākus uzņēmējdarbības modeļus.

Ierosināts izveidot remonta pakalpojumu meklēšanas platformu internetā, kur patērētāji varēs atrast remontētājus un atjaunotu preču pārdevējus netālu no savas dzīvesvietas.

Tāpat tiks izstrādāts Eiropas kvalitātes standarts remonta pakalpojumiem, lai palīdzētu patērētājiem atrast remontētājus, kuri apņemas nodrošināt augstāku kvalitāti.

Cīnīsies pret zaļmaldināšanu

Eiropas Komisija trešdien arī nāca klajā ar priekšlikumiem, kas ierobežos preču ražotāju nepamatotos apgalvojumus, ka viņu produkti ir zaļi vai videi draudzīgi.

EK ierosina kopīgus kritērijus, ko izmantot pret zaļmaldināšanu un maldinošām norādēm par ekoloģiskumu EK priekšlikums patērētājiem sniegs vairāk skaidrības un pārliecības, ka tad, ja preci pārdod kā "zaļu", tā tiešām ir "zaļa" un kvalitatīvāku informāciju, ar kuras palīdzību izraudzīties videi draudzīgus produktus un pakalpojumus.

Ieguvēji būs arī uzņēmumi, jo patērētājiem kļūs vieglāk atpazīt un atalgot tos, kas patiesi cenšas uzlabot savu ražojumu ilgtspēju.

Zaļuma norādes bieži vien ir maldinošas

EK pētījumā 2020. gadā secināts, ka 53,3% pārbaudīto zaļuma norāžu Eiropas Savienībā atzītas par neskaidrām, maldinošām vai tukšām un 40% – par nepamatotām.

Uzņēmumiem, kas nāk klajā ar patvaļīgām zaļuma norādēm, nav jāievēro kopīgi noteikumi, tāpēc ES tirgū rodas "zaļmaldināšana" un nevienlīdzīgi konkurences apstākļi, kaitējot patiesi ilgtspējīgiem uzņēmumiem.

Priekšlikums ir vērsts uz skaidri formulētām norādēm, piemēram, "T krekls izgatavots no pārstrādātas plastmasas pudelēm".

Pirms uzņēmumi kādu "zaļo norādi", uz ko attiecas priekšlikums, drīkst sniegt patērētājiem, tā būs neatkarīgi jāpārbauda un jāpierāda ar zinātniskiem faktiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti