ĪSUMĀ:
- Izraēlas centrālā banka: kara pirmajā mēnesī ekonomikai radīti zaudējumi 560 miljonu eiro apmērā.
- Tas bija saistīts ar liela skaita darbspējīgo iedzīvotāju iziešanu no darba tirgus, norāda analītiķi.
- 360 tūkstošus izraēliešu iesauca armijā, tostarp ir jauni un izglītoti cilvēki, kas strādā IT nozarē.
- Karu smagi izjūt arī tūrisma nozare; oktobrī par 76% mazāk tūristu nekā šajā mēnesī gadu iepriekš.
- Viena no visvairāk cietušajām nozarēm ir lauksaimniecība; liela daļa ražas palika uz lauka.
- Tiek prognozēts, ka gada 4. ceturksnī Izraēlas IKP kritums varētu svārstīties no 3,5% līdz pat 15%.
- Izraēlas ekonomikas ministrs optimistisks: Šis ir īstais laiks, lai investētu Izraēlā.
Jau vairāk nekā sešas nedēļas turpinās Izraēlas karš pret Gazas joslā valdījušo teroristisko grupējumu "Hamās". Karš ir nodarījis jūtamu kaitējumu Izraēlas tautsaimniecībai. Izraēlas centrālā banka ir aprēķinājusi, ka kara pirmajā mēnesī vienā nedēļā Izraēlas ekonomikai tika radīti zaudējumi 2,3 miljardu šekeļu (560 miljoni eiro) apmērā.
Bankas analītiķi norādīja, ka tas bija saistīts ar liela skaita darbspējīgo iedzīvotāju iziešanu no darba tirgus. Kara pirmajās divās nedēļās valstī bija slēgtas visas skolas, tāpēc daudzi vecāki palika mājās vai strādāja tikai pusslodzi. Vairāk nekā 200 tūkstošiem cilvēku nācās pamest Izraēlas reģionus, kas valsts dienvidos robežojas ar Gazu, bet ziemeļos – ar Libānu, kur pierobežā draudus rada radikālais grupējums "Hizbullāh". Vēl 360 tūkstošus izraēliešu iesauca armijā.
Daudzi no armijā iesauktajiem ir jauni un labi izglītoti cilvēki, kuri strādā plaukstošajā informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē, pastāstīja ekonomikas profesors Dans Ben Dāvids no Telavivas Universitātes.
"Izraēla ir ļoti atkarīga no augstajām tehnoloģijām. Šajā nozarē strādā tikai aptuveni 10% no visa darbaspēka, bet šie 10% rada pusi no mūsu eksporta," Ben Dāvids sacīja telekanālam "NBC News".
Viņš piebilda, ka dzīve Izraēlā kara apstākļos atgādina Covid-19 pandēmijas laiku. "Fakts, ka virs galvas regulāri lido raķetes, nozīmē to, ka jūs neriskējat doties ārā no mājas, ja jums tas patiešām nav nepieciešams."
Karu smagi izjūt Izraēlas tūrisma nozare. Oktobrī valsti apmeklēja tikai 89 tūkstoši ārvalstu tūristu, kas bija par 76% mazāk nekā pērn oktobrī, kad Izraēlā ciemojās vairāk nekā 370 tūkstoši tūristu. Ben Guriona lidosta, kas ir lielākā Izraēlā, pēc kara sākuma apkalpo par aptuveni 80% reisu mazāk nekā iepriekš. Pirms kara ik dienu lidosta apkalpoja vidēji 500 lidojumu dienā, bet pašlaik tie ir tikai vidēji 100 lidojumi dienā.
Allaž ļaužu pilnās Jeruzalemes vecpilsētas ielas tagad ir tukšas, tāpēc daudzo veikaliņu īpašnieku ienākumi ir strauji samazinājušies. Viens no viņiem ir paklāju pārdevējs Josefs Natše, kurš neslēpa, ka nav viegli. "Nav darba, es tikai nāku atsēdēt. Bizness ir apstājies.
Mums ir skumji, jo vispār nav darba. Situācija nav viegla, karš nav viegls. Neviens nejūtas labi, nedz arābi, nedz ebreji, mēs visi esam bēdīgi," vīrietis sacīja raidsabiedrībai "Deutsche Welle".
Viena no visvairāk cietušajām nozarēm ir lauksaimniecība. Karš sākās laikā, kad izraēliešu zemniekiem bija jānovāc dārzeņu un augļu raža un jāapstrādā novāktie lauki.
Trešdaļu no Izraēlā patērētajiem dārzeņiem izaudzē valsts dienvidu reģionā, kas robežojas ar Gazas joslu. Savukārt Izraēlas ziemeļos netālu no robežas ar Sīriju un Libānu ievāc 40% augļu un saražo 70% vistu olu. Kara dēļ Izraēlu pameta desmitiem tūkstošiem viesstrādnieku, no kuriem daudzi bija nodarbināti lauksaimniecībā. Liela daļa ražas palika uz laukiem, bet iztrūkstošos pārtikas produktus tagad nākas importēt.
Tiek prognozēts, ka gada ceturtajā ceturksnī Izraēlas iekšzemes kopprodukta kritums varētu svārstīties no 3,5% līdz pat 15%.
Tomēr Izraēlas ekonomikas ministrs Nirs Barkats ir optimistiski noskaņots par valsts ekonomikas nākotni. "Tūlīt pēc kara jūs redzēsiet uzņēmējdarbības uzplaukumu Izraēlā, tiks nodibināti daudzi jaunuzņēmumi, parādīsies daudzas inovācijas.
Patiesībā kaut kas līdzīgs ar Izraēlas ekonomiku ir noticis pēc katra kara. Tāpēc es esmu ļoti, ļoti optimistisks par to, ka mēs no šī kara iziesim ar milzīgu ekonomisko uzrāvienu. Šis ir īstais laiks, lai investētu Izraēlā,"
Barkats sacīja intervijā ziņu aģentūrai "Bloomberg".
Pagaidām ir grūti pateikt, kad karš beigsies, taču ir skaidrs, Izraēlas ekonomikai būs nepieciešami gadi, lai no tā atkoptos.
KONTEKSTS:
Palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamās" teroristi 7. oktobra rītā veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas. Slaktiņā tika nogalināti ap 1400 izraēliešu, galvenokārt civiliedzīvotāji. "Hamās" kaujinieki arī saņēma gūstā vairāk nekā 240 cilvēku un nogādāja Gazas joslā.
Izraēla izsludināja valstī kara stāvokli un sāka plašus gaisa un artilērijas triecienus pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā. Kaujās iesaistīti arī sauszemes spēki.
Vairākas nedēļas Izraēla arī īstenoja Gazas joslas pilnīgu blokādi, atslēdzot teritorijai elektrības un ūdens padevi, kā arī ierobežojot humānās palīdzības piegādes.
Kopš oktobra sākuma Gazas joslā iekšēji pārvietoti vismaz 1,1 miljons cilvēku. Liela daļa devušies uz teritorijas dienvidiem, daudzi meklē patvērumu slimnīcās.
Konflikta laikā nogalināti arī vismaz 100 ANO darbinieki, kā arī aptuveni 50 žurnālisti.
Izraēla apgalvo, ka cīņas Gazas joslā turpināsies, līdz teroristu grupējums "Hamās" tiks pilnībā iznīcināts un vainoja "Hamās" par slēpšanos aiz civiliedzīvotāju un civilās infrastruktūras vairoga.
Tikmēr starptautiskā sabiedrība vairākkārt aicinājusi Izraēlu maksimāli izvairīties no civiliedzīvotāju upuriem un Gazas joslā ieviest humānās pauzes.
