Olu ražošanas apjomu kāpumu ietekmēja vidējā dējējvistu skaita pieaugums par 0,2 miljoniem jeb 6,7 %, lai gan vidēji no vienas dējējvistas ieguva tikpat daudz olu kā pirms gada – 272 olas. Olu vidējā realizācijas cena pērn bija 0,69 eiro par 10 olām.
2015. gadā Latvijas veikalos 10 vistu olas maksāja vidēji 1,37 eiro, kas ir par 0,03 eiro mazāk salīdzinājumā ar 2014. gadu. Desmit gados visdārgāk olas maksāja 2012. gadā – 1,59 eiro par 10 olām. Cenu krituma ietekmē pēdējos gados ir palielinājusies iedzīvotāju pirktspēja olām – 2012. gadā viens strādājošais par savu neto mēnešalgu varēja iegādāties 3,1 tūkstoti olu, bet viens pensionārs par savu mēneša pensiju – 1,6 tūkstošus olu. 2014. gadā viens strādājošais varēja nopirkt jau 4,0 tūkstōsus olu, bet viens pensionārs – 1,9 tūkstošus olu.
2014. gadā viens mājsaimniecības loceklis patērēja vidēji 197 vistu olas gadā jeb vidēji 16 olas mēnesī.
Salīdzinājumā ar 2013. gadu iedzīvotāji ēduši par 6 olām gadā mazāk. Pērn olu patēriņš pilsētās un laukos bija līdzīgs – attiecīgi 195 un 202 olas gadā. Viskrasākās atšķirības vistu olu patēriņā bija 2012. gadā, kad iedzīvotāji pilsētās patērēja par vidēji 23 olām gadā mazāk nekā laukos.
2015. gadā Latvija importēja 127,3 miljonus vistu olu 8,7 miljonu eiro vērtībā, un salīdzinājumā ar 2014. gadu olu imports ir krities par 1,5 miljiem eiro. Lielākā vistu olu importa vērtība bija martā, bet mazākā – aprīlī. Pērn Latvijā importētas olas no Lietuvas (6,5 milj. eiro vērtībā), Igaunijas (1,8 milj. eiro), Somijas (0,3 milj. eiro) un Polijas (0,1 milj. eiro).
2015. gadā Latvija eksportēja 257,3 miljonus vistu olu 16,8 miljonu eiro vērtībā, salīdzinājumā ar 2014. gadu olu eksporta vērtība pieauga par 2,0 miljoniem eiro. Lielākā vistu olu eksporta vērtība bija novembrī, bet vismazākā – decembrī. Lielākie olu eksporta partneri bija Igaunija (eksports 4,2 milj. eiro vērtībā), Čehija (3,3 milj. eiro), Lietuva (3,2 milj. eiro), Afganistāna (1,3 milj. eiro), Amerikas Savienotās Valstis (1,2 milj. eiro) un Vācija (1,1 milj. eiro).
