Satiksmes ministrijas Transporta loģistikas nodaļas vadītājs Andris Maldups pastāstīja, ka šogad deviņos mēnešos Latvijas ostās pārkrauti 29,3 miljoni tonnu kravu. Tā kā nozari kardināli mainījuši ģeopolitiskie apstākļi, viņa ieskatā, šis rezultāts nav slikts.
"Samazinājums ir tikai naftas produktu un akmeņogļu segmentā – vairāk par 30 miljoniem tonnu pret 2012. gadu. Daudzi uzņēmumi, kas strādā gan ar labības produkciju, gan ar koksni, gan ar dažādām izejvielām, jēlcukuru, konteineriem, ro-ro, prāmju satiksmi un tā tālāk, visi atrod jaunus klientus, spēj diversificēt savus tirgus un pakalpojumus un nodrošināt darbību arī šajās darbavietās ostu uzņēmumos," pastāstīja Maldups.
Arī septiņas mazās ostas deviņu mēnešu laikā pārkrāvušas vairāk nekā 1,7 miljonus tonnu. "Arī mazajās ostās ir pastāvīgs, neliels kravu apjoma pieaugums," piebilda Maldups.
Rīgas ostā deviņos mēnešos pārkrauts par 11,5% vairāk kravu nekā pērn šajā pašā laikā, sasniedzot 14,1 miljonu tonnu. Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš stāstīja, ka palielinājies konteineru kravu skaits, bet
lielāko pieaugumu devušas graudu kravas no Latvijas un Lietuvas pierobežas zemniekiem, kā arī no Ukrainas.
"Rīgā apmēram tie paši trīs miljoni tonnu gadā graudaugu būs, kas ir īstenībā labs rādītājs. Neliels dažādu Ukrainas graudaugu segments, bet šī plūsma ir bijusi cauru gadu. Ir arī kukurūza, saulespuķu sēklas un vēl dažnedažādu graudaugu segmenti, bet, protams, uz ļoti lieliem apjomiem šobrīd skatīties būtu pāragri tā vienkāršā iemesla dēļ, ka ar autotransportu būtiskus apjomus atvest ir sarežģīti un dārgi," skaidroja Zeltiņš.
Nesen atnācis arī pirmais testa vilciens. "Kas no tā sanāks, redzēsim. Kokmateriālu tirgus ir ar lejupejoša tendenci. [..] Bremzējoties patēriņam un arī būvniecības apjomiem, skaidrs, ka samazinās pieprasījums pēc kokmateriāliem," piebilda Zeltiņš.
Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis norādīja, ka rekordgads ostai bijis pērnais gads, bet arī šogad Liepājā jau pārkrauti 5,2 miljoni tonnu neliela apjoma vietējās kravas.
"Piemēram, Brocēnu cements tiek eksportēts caur Liepājas ostu Skandināvijas klientiem, un tieši tāpat tiek ievestas izejvielas, Latvijas šķelda, tāpat kokskaidu granulas, dažādas lielgabarīta konstrukcijas, kuras ražo tepat gan Liepājā, gan Saldū. Un šobrīd strādājam pie vairākiem projektiem, kas ir saistīti ar atjaunojamo enerģiju, tātad ar vēja parku būvniecībai nepieciešamās atbalsta bāzes izveidi Liepājā un ar to saistītu ražošanas uzņēmumu izveidi Liepājā, kuriem arī tad būs nepieciešama osta," stāstīja Hmieļevskis.
Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš uzsvēra, ka turpinās darbs jaunu tirgu meklēšanā.
"Viens [virziens] ir saistīts ar virzienu uz Eiropu, otrs – Vidusāzija, kas ir paaugstināts riska tirgus, bet tai pašā laikā Vidusāzija ir liels un aktīvs tirgus gan eksporta virzienā uz Eiropu, gan arī no Eiropas virzienā uz Vidusāzijas valstīm.
Primāri tā ir Kazahstāna, Uzbekistāna, un šai ziņā mēs noteikti neesam vienīgie, arī citas Eiropas valstis un ostas šo tirgi aktīvi skatās," atzina Zeltiņš.
Šogad ostu, dzelzceļa un loģistikas uzņēmumi jau piedalījušies vairākās starptautiskās izstādēs Roterdamā, Minhenē un Kazahstānā, bet novembrī dosies uz Taškentu un Stambulu.
