ĪSUMĀ:
- Komisija virza izskatīšanai Saeimā ZM sagatavoto ieceri aizliegt Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importu.
- Plānots aizliegt arī Krievijas un Baltkrievijas produktu ievešanu no trešajām valstīm.
- Plānots noteikt, ka aizliegums būs spēkā līdz 2025. gada 1. jūlijam.
- Ierobežojums neskartu šo produktu tranzītu.
- Pēc likuma pieņemšanas valdībai būs jānosaka detalizēts produktu uzskaitījums.
- Gadu pēc likuma stāšanās spēkā būs jāizvērtē tā ietekme uz tautsaimniecību.
- Likuma izmaiņas plāno skatīt steidzamības kārtā, pirmajā lasījumā - jau ceturtdien.
- "Zemnieku saeima" atbalsta ierobežojumus, mudina runāt par to ieviešanu visā Baltijā.
Zemkopības ministrijas (ZM) vadībā virzītais likumprojekts komisijā skatāms kā alternatīvs un juridiski piemērotāks risinājums par jau iepriekš sagatavotajiem Nacionālās apvienības virzītajiem likuma grozījumiem. Tas nozīmē, ka Saeima pirmo likumprojektu noraidīs un apstiprināšanai virzīs Zemkopības ministrijas pie dāvāto.
Atbilstoši vairāku ministriju sadarbībā izstrādātajam piedāvājumam plānots noteikt, ka
līdz 2025. gada 1. jūlijam būs aizliegta lauksaimniecības un lopbarības produktu importēšana Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī produktu ievešana no citām trešajām valstīm, ja to izcelsme ir Krievija vai Baltkrievija.
Mērķis ir nepieļaut, ka agresorvalstu budžeti un to uzņēmumi gūst papildu ieņēmumus no savas produkcijas eksporta uz Latviju, kas veicina kara turpināšanas iespējas Ukrainā.
Zemkopības ministrijas Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane skaidroja, ka "alternatīvajam likumprojektam papildinājums ir, ka aizliegta arī lauksaimniecības un lopkopības produktu ievešana ne tikai no Krievijas un Baltkrievijas, bet arī no trešajām valstīm, bet kuru izcelsme arī ir Krievija un Baltkrievija. Tie ir valsts drošības apsvērumi, jo mēs redzam, ka Krievijai pietiek finanšu līdzekļu, lai turpinātu karu, un tādā veidā viņi gūst papildu ienākumus no eksporta uz Latviju. Tie ir arī sabiedrības un morāles apsvērumi."
Zemkopības ministrijas dati liecina, ka pagājušā gada pirmajos 10 mēnešos Krievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu imports Latvijā veidoja 280 miljonus eiro. Kopumā 90 procentus no kopējā Krievijas lauksaimniecības produktu importa Latvijā veidoja četras produktu grupas: lopbarība, graudaugi, zirņi, rapšu eļļa.
Nacionālās apvienības frakcija rosināja likumā paredzēt arī Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu virzību caur Latviju tranzītā. Atbilstoši Saeimas Juridiskā biroja vadītājas Dinas Meisteres teiktajam, tas būtu pretrunā Latvijas starptautiskajām saistībām, proti, Eiropas Savienībā ir kopīgi noteikumi brīvai preču apgrozībai.
Vienlaikus valstis var veidot izņēmumus un aizliegumus, balstoties, piemēram, uz morāles un valsts drošības apsvērumiem.
"Šis tiesību ierobežojums neattiecas tikai un vienīgi uz Krievijas vai Baltkrievijas importētāju. Tas skar arī ļoti daudz komersantus Latvijā, pārvadātājus ar auto un pa dzelzceļu, stividorus. Mums jārespektē arī viņu tiesiskā paļāvība uz Krievijas lauksaimniecības un lopbarības produktiem, kas iegūta ilgi pirms kara Ukrainā. Bet mēs ļoti labi saprotam, kāpēc mēs šos grozījumus virzām, bet, manuprāt, Latvijai vajadzētu iet solim pa solim," norādīja Meistere.
Kad likuma izmaiņas būs pieņemtas Saeimā, valdībai būs uzdevums detalizēti uzskaitīt produktu grupas un kategorijas, uz ko atteiksies šie ierobežojumi, tātad – ko nebūs ļauts ievest Latvijā.
Plānots, ka pēc likuma pieņemšanas valdība aptuveni gada laikā izvērtēs un iesniegs Saeimai ziņojumu par lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanas aizlieguma ietekmi uz tautsaimniecību. Iespējams, sekotu kādi likuma grozījumi.
Zemkopības ministrijas virzītajam likumprojektam komisijas aicinās noteikt steidzamību, tas ir, skatīšanu divos lasījumos. Pirmajā lasījumā Saeimas sēdē to plāno virzīt jau šajā ceturtdienā.
Likuma izmaiņas stāsies spēkā uzreiz pēc to izsludināšanas, vismaz pašlaik paredzētais termiņš ir līdz 2025. gada 1. jūlijam, bet likumā noteiktos nosacījumus varētu vēl mainīt.
Latvija ir pirmā Eiropas Savienības valsts, kas gatavojas likumā noteikt ierobežojumus Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības produkcijas importam valstī.
Šo likuma izmaiņu virzību atbalsta un mudina biedrība "Zemnieku saeima". Tās pārstāvis Mārtiņš Trons arī aicina cieši sadarboties ar kaimiņvalstīm, lai šādi ierobežojumi būtu noteikti iespējami plašāk.
"Lai mēs veiksmīgi varētu atrisināt jautājumu vismaz par Krievijas un Baltkrievijas graudu un lopbarības produkcijas importu Latvijā un Baltijas valstīs, attiecīgi zemkopības ministrs runājis ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, lai veiksmīgāk vienotos par identisku normatīvo aktu pieņemšanu arī kaimiņvalstīs. Vispirms aicinu Saeimu nekavēties un šo regulējumu pieņemt Latvijā," sacīja Trons.
Šādu pieeju atbalsta vairums lauksaimnieku pārstāvju.
"Mums tas būtu bijis jāizdara jau pirms diviem gadiem. Mēs nevaram sevi salīdzināt ar Spāniju, Itāliju vai jebkurām citām Rietumeiropas valstīm, jo mēs esam agresorvalstij blakus esoša valsts, un mēs esam arī NATO robežšķirtne ar Krieviju, bet jāparāda arī citiem priekšzīme, ka saprotam situācijas nopietnību," sacīja piensaimniecības fermas "Mazdzērvītes" vadītājs Jānis Ločmelis.
Attiecīgais ierobežojums gan nozīmēs konkurences kropļošanu, nekavējas norādīt Latvijas Cūkaudzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.
"Ļoti ir jāpārdomā, kāda ir mūsu konkurētspēja, jo mums ir jākonkurē kopējā Eiropas tirgū, nevis Latvijas tirgū! Ja pārējā Eiropa un Eiropas dalībvalstis turpinās lietot Krievijas izcelsmes izejvielas, mēs kļūsim tikai nekonkurētspējīgāki," brīdināja Lejniece.
Šīs diskusijas turpināsies Saeimas sēdē jau šajā ceturtdienā un detalizētāk – tuvākajās nedēļās.
KONTEKSTS:
Valdošā koalīcija janvāra beigās vienojās aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā. Februārī plānots pieņemt Saeimā attiecīgu likumprojektu.
Savukārt Krievijas graudu tranzītu pašlaik nevarot aizliegt, jo aizliegums nebūtu tiesisks.
