Ķīna mēģina piesaistīt ārvalstu investorus uz ekonomikas lejupslīdes fona

Ķīnas finanšu regulatori šonedēļ rīko sanāksmi, kurā piedalīties tika uzaicināti vairāki pasaules vadošie investori. Sanāksme, kas norisināsies Pekinā, tiek rīkota ar mērķi mudināt ārzemju investorus turpināt ieguldīt līdzekļus pasaules otrajā lielākajā ekonomikā, neskatoties uz neseno ekonomisko lejupslīdi un ģeopolitiskajiem saspīlējumiem.

Ķīna mēģina piesaistīt ārvalstu investorus uz ekonomikas lejupslīdes fona
00:00 / 07:29
Lejuplādēt

Sanāksme norisināsies laikā, kad liela daļa investoru un pasaules banku pauž bažas par Ķīnas spēju sekmēt valsts ekonomikas atlabšanu.

ĪSUMĀ:

  • Ķīnas ekonomikas izaugsmes temps ir viens no lēnākajiem vairāku gadu desmitu laikā.
  • Ārvalstu investori vilcinās ieguldīt naudu Ķīnā.
  • Samazinājies Ķīnas preču eksports uz ASV, bet audzis eksports uz Krieviju.
  • Ķīnas iedzīvotāji pašlaik uzkrāj naudu, nevis tērē.
  • Lejupslīde vērojama arī nekustamo īpašumu nozarē.

Ekonomikas izaugsme lēnāka par cerēto

Kad Ķīnā pagājušā gada decembrī pēkšņi tika atcelti ar Covid-19 pandēmiju saistīti stingrie ierobežojumi, tās valdība un starptautiskie investori loloja cerības uz drīzu ekonomisko izaugsmi valstī. Taču iepriekš vērojamais optimisms par ekonomikas strauju atkopšanos atkal sāk izzust. Ķīnas ekonomikas atveseļošanās, atstājot pandēmiju aiz muguras, neiet raiti.

Stingru Covid-19 ierobežojumu dēļ Ķīnas ekonomika 2022. gadā pieauga tikai par 3%, kas ir viens no sliktākajiem rādītājiem pēdējo gadu desmitu laikā.

Saskaņā ar Ķīnas valsts statistikas biroja datiem, valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar aprīli-jūniju pērn palielinājies par 6,3%, tādējādi reģistrēta lēnāka izaugsme, nekā bija prognozēts. Ekonomisti bija lēsuši, ka aprīlī-jūnijā Ķīnas ekonomikas pieaugums būs 7,3%. Šā gada pirmajā ceturksnī Ķīnas ekonomika gada salīdzinājumā pieauga par 4,5%.

Starptautiskie investori vilcinās ieguldīt Ķīnā

Politiskā nenoteiktība un spriedze Ķīnas attiecībās ar ASV un citām Rietumu lielvarām ir palielinājusies. Pekinas un Vašingtonas domstarpības par tirdzniecību, tehnoloģijām un drošību, tostarp Taivānā, arī atstāj iespaidu uz Ķīnas ekonomikas izaugsmi.

Honkongā bāzētā Ķīnas ekonomikas pētniecības biroja "Orient Capital Research" direktors Endrjū Koljērs aģentūrai "Reuters" tikmēr norādīja, ka Ķīnas regulatoru vēršanās pret tādiem tehnoloģiju gigantiem kā "Ant Group", "Tencent" un "Meituan", piemērojot tiem būtiskus naudas sodus par tā dēvēto slikto biznesa praksi, varētu nosaukt par iešaušanu Ķīnas ekonomikas kājā.

Koljērs atzīmēja, ka Ķīnas politika, tostarp pastiprinātie drošības pasākumi, tehnoloģiju nozares bargais regulējums un stingra ārzemju kompāniju uzraudzība, mudina daudzus globālos uzņēmumus izvairīties no investēšanas valsts ekonomikā.

Līdz ar to, Koljēra ieskatā, Ķīnas regulatoru centieni piesaistīt ārvalstu investorus un kapitālu nevainagosies ar panākumiem. Koljēra sacīto arī apstiprina finanšu datu analīzes biroja "Preqin" rīcībā esošā informācija.

Saskaņā ar biroja datiem ASV dolāros denominēto līdzekļu piesaiste, ko veic uz Ķīnu orientēti riska kapitāla un privātā kapitāla fondi, šā gada pirmajā pusgadā norisinājās ļoti vājā tempā. Gada pirmajā pusē šiem fondiem izdevās piesaistīt finansējumu tikai 5,5 miljardu dolāru apmērā, kas ir krietni mazāk par 27,6 miljardiem dolāru, ko izdevās piesaistīt tajā pašā periodā 2021. gadā.

Samazinās eksports uz ASV

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) arī min Ķīnas vājos investīciju piesaistes rezultātus kā vienu no būtiskākajiem iemesliem ekonomikas izaugsmes buksēšanai.

"Tātad, atskatoties uz aprīļa mēnesi, mēs prognozējām, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme gada griezumā sasniegs 5,2%. Šī prognoze balstījās uz salīdzinoši spēcīgu veikumu pirmajā ceturksnī pēc [Covid-19] ierobežojumu atcelšanas, taču prognoze arī paredzēja izaugsmes palēnināšanos gada laikā. Un tik tiešām, tas, ko mēs redzam, ir Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanās galvenokārt vājas privāto investīciju izaugsmes dēļ," sacīja SVF pārstāve Džūlija Kozaka.

Kozaka arī norādīja, ka Ķīnas preču eksports turpina sarukt. To apliecina pagājušajā nedēļa Ķīnas muitas biroja publicētie dati. Saskaņā ar tiem  pasaules otrās ekonomikas eksporta apjoms gada izteiksmē jūnijā samazinājies par 12,4%, kas ir lielākais kritums kopš 2020. gada februāra.

Savukārt Ķīnas eksports uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kas ir galvenais Ķīnas preču galamērķis, gada izteiksmē jūnijā ir samazinājies par 12%.

Vienlaikus gan valsts eksporta apjoms uz Krieviju palielinājies par 92%. Savukārt imports gada izteiksmē sarucis par 6,8% salīdzinājumā ar 4,5% kritumu maijā. Tikmēr Ķīnas mazumtirdzniecības sektora apjomi jūnijā pieauga tikai par 3,1% salīdzinājumā ar vairāk nekā 12% reģistrēto pieaugumu maijā.

Ķīnieši uzkrāj naudu, nevis tērē

Domnīcas "Stratēģisko un starptautisko studiju centrs" pētniece Cjiņa Meja atzīmēja, ka Ķīnas patērētāji ir pesimistiski noskaņoti attiecībā uz pašreizējo ekonomisko situāciju valstī un nākotnes ekonomikas tendencēm. Tas liek viņiem izvairīties no lielu pirkumu veikšanas.

Ķīnas iedzīvotāji labprātāk naudas līdzekļus iekrāj, nevis tērē. Saskaņā Ķīnas centrālās bankas datiem šā gada pirmajā ceturksnī valsts iedzīvotāju iekrājumi pieauga vairāk nekā par 2 triljoniem juaņu salīdzinājumā ar tādu pašu laika periodu pērn.

Pesimistisks noskaņojums valda arī Ķīnas jauniešu vidū. Jūnija dati uzrāda – jauniešu bezdarbs Ķīnā ir pieaudzis līdz rekordaugstam līmenim – 21,3%.

Investīciju kompānijas "ADM Investor Services" vadošais ekonomists Marks Ostvalds sarunā ar telekanālu "CGTN" norādīja, ka tik liels jauniešu bezdarbs skaidrojams ar to, ka Ķīnas universitāšu absolventu prasmes neatbilst tām, kas nepieciešamas darba devējiem.

"Šajā jomā ir jāpieliek lielākas pūles, galvenokārt, lai reformētu izglītības sistēmu un arī mudinātu uzņēmumus uzņemties saistības pārkvalificēt cilvēkus jaunai ekonomikai, kas būtu vairāk orientēta uz pakalpojumu sniegšanas nozari, lai gan joprojām acīmredzami ir liela atkarība no ražošanas nozares, no kuras iecerēts nedaudz atkāpties," sacīja Ostvalds.

Nekustamo īpašumu nozarē vērojama lejupslīde

Investīciju kompānijas "Krane Shares" pārstāve Sjaoliņa Čena tikmēr atzīmēja, ka Ķīnas darba tirgū tieši vērojama korelācija starp jauniešu bezdarba līmeni un pakalpojumu sektora izlaides apjomu samazināšanos, kas radās Covid-19 pandēmijas laikā.

"Šā gada otrajā pusē ir gaidāmi uzlabojumi pakalpojumu sfērā, īpaši viesnīcu biznesā, izklaides jomā, kā arī infrastruktūras projektos, kuru realizācijai nepieciešami mazāk kvalificēti darbinieki. Tas faktiski var palīdzēt samazināt jauniešu bezdarba līmeni. Taču mēs arī redzēsim nelielu bezdarba pieaugumu sakarā ar to, ka jaunieši absolvēs universitātes jūlijā un augustā," klāstīja Čena.

Ķīnas nekustamo īpašumu nozarē, kas veido aptuveni ceturto daļu no valsts ekonomikas, arī ir vērojama stabila lejupslīde, neskatoties uz virkni iepriekš valdības veiktajiem stimulācijas pasākumiem. Tajos ietilpa mērķtiecīgs atbalsts finansiāli stabilākajiem attīstītājiem un daudzpusīga mājokļu pircēju stimulācija.

Taču neskaidrās ekonomikas perspektīvas un nozares novājinātais stāvoklis ir mazinājuši pieprasījumu pēc mājokļiem un arī cerības uz ātru nozares atkopšanos.

Ziņu aģentūra "Reuters" vēsta, ka Ķīnas valdība tuvākajā laikā ieviesīs papildu stimulēšanas pasākumus, tostarp novirzīs budžeta izdevumus infrastruktūras projektu īstenošanai un sniegs lielāku atbalstu patērētājiem un privātuzņēmumiem. Paziņojumi par jaunajiem Ķīnas ekonomikas stimulēšanas pasākumiem ir gaidāmi pēc Politbiroja sanāksmes, kas notiks jau šomēnes. Taču eksperti šaubās par to, vai tie novedīs pie Ķīnas ekonomikas ātras atveseļošanas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti