Valsts prezidenta kancelejā apstiprināja, ka Eiropas Centrālās bankas atzinumā nav apsvērumu, kas nebūtu izskatīti caurlūkošanas sanāksmē vai kas liegtu izsludināt likumu. Tādēļ Valsts prezidents grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā izsludinās un otrreizējai caurlūkošanai Saeimai minētos likuma grozījumus neiesniegs.
Valsts prezidents likumu izsludināja trešdien, 20. decembrī.
ECB atzinumā komentējusi vairākas problēmas. Pirmkārt, šis atbalsta regulējums tapis ļoti ātri, nesaņemot atbildes no ECB. Tā iesaka likuma grozījumus papildināt ar rūpīgu analīzi par iespējamām negatīvām sekām banku nozarē. Neesot vērtēta ietekme uz banku nozares rentabilitāti un turpmāko kreditēšanas spēju novērtējumu. ECB ieskatā labumu no kompensācijas izmaksas gūs arī kredītņēmēji, kuriem nav grūtību apmaksāt kredītsaistības.
Par likuma izmaiņu virzību atbildīgā Saeimas Budžeta komisija šo vēstuli neatstās bez ievērības. Komisijas vadītājs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība) trešdien aicinājis Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas un komercbanku pārstāvjus apspriesties par ECB norādēm.
"Pirmšķietami, protams, katram jādara savs darbs. Eiropas Centrālā banka aizstāv banku sistēmu, bet mums ir jāaizstāv savi vēlētāji. Tas bija galvenais vadmotīvs, pieņemot šo likumprojektu. Mēs redzam, ka ECB nenorāda, ka likumprojekts būtu jāatceļ, bet ir norādījumi par izvērtējumiem, tāpēc trešdien notiks šī sēde un mēs vērtēsim," pastāstīja Reirs.
Pēc šīs sēdes Saeimas Budžeta komisija sniegšot atbildi ECB. Reirs gan novērojis, ka līdzīgas atziņas ECB sniegusi lēmumu pieņēmējiem arī citās valstīs.
Lielākās komercbankas vēl nav izlēmušas, vai apstrīdēs grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā mājokļu kredītņēmēju atbalstam, vēsta aģentūra LETA. ECB norādījusi, ka likumā paredzētais atbalsts hipotekāro kredītu ņēmējiem varētu novest līdz mazāk izdevīgiem kreditēšanas nosacījumiem, šaurākam kreditēšanas piedāvājumam un augstākām kredītu procentu likmēm.
Finanšu nozares asociācijas vecākais juridiskais padomnieks Edgars Pastars šo prognozi komentēja šādi:
"Arī mums ir viedoklis, ka ietekme, visticamāk, būs, bet tāda izvērtējuma, kas to parādītu, nevienam nav. Ne mums, ne valstij, ne ECB. Ir bažas, ja tā var teikt, ka var radīt tādu iespaidu. Kreditēšanu tas neapturēs, tas būtu pārāk skarbi teikts, bet noteikti kaut kāda piesardzība būs, kādas izmaksas var pieaugt.
90 miljoni eiro banku sektorā nepaliks neredzami, kādā brīdī tie parādīsies arī cenu pusē."
Latvijas Banka jau sākotnēji vērtēja, ka atbalstam hipotekāro kredītu ņēmējiem jābūt mērķētam tiem, kuriem tas visvairāk vajadzīgs. Atbilstoši datiem grūtības segt maksājumus ir apmēram piektdaļai mājokļu kredītu ņēmēju, atgādināja Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes un makrouzraudzības politikas pārvaldes vadītājs Elmārs Zakulis.
"Varbūt šai piektdaļai tad arī jāpalīdz, nevis gluži visiem? Jo mēs redzam, ka kredītu maksājumu disciplīna, spītējot procentu pieaugumam, ir ļoti laba," norādīja Zakulis.
Latvijas Bankas piedāvātajam risinājumam mērķēt atbalstu, izmantojot Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadlīnijas par klientu spēju segt kredīta saistības, nebija deputātu atbalsta.
"Šis izvērtējums balstās tajā, cik pēc visiem kredītu maksājumiem uz vienu ģimenes locekli paliek brīvie līdzekļi. Bet varēja just, ka, pirmkārt, tas būtu pārāk sarežģīts risinājums, un, otrkārt, bija arī komentāri, ka politiķiem grūti noteikt, kuras mājsaimniecības saņems šo atbalstu un kuras ne," turpināja Zakulis.
Pašlaik atbalsts mājokļu kredītu ņēmējiem plānots nākamā, 2024. gada laikā.
KONTEKSTS:
Saeimas Budžeta komisijā šoruden vērtēja dažādas iespējas, kā kredītu likmju strauja kāpuma apstākļos palīdzēt hipotekāro kredītu ņēmējiem. Sākotnēji Saeimas Budžeta komisijā gatavoja kredītiestāžu kritizētu ieceri ieviest īpašu nodevu, kuru bankām būtu jāpārrauga un pēc konkrētiem kritērijiem jāmazina likmes hipotekārajiem kredītiem.
Taču līdz balsojumam Saeimā nonāca cits risinājums – 2024. gadā nodevu iekasēs Valsts ieņēmumu dienests un tad izmaksās iedzīvotājiem summu, kas atbilstu likmes samazinājumam par 30%, bet ne vairāk par diviem procentpunktiem gada laikā.
Šo atbalstu saņems lielais vairums aizņēmēju – tos, kuriem kredīta atlikums ir līdz 250 000 eiro un līgums noslēgts līdz 31. oktobrim. 6. decembrī Saeimas deputātu vairākums šo risinājumu atbalstīja.
