ĪSUMĀ:
- Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs izstrādājis priekšlikumus, kā samazināt iedzīvotāju ikmēneša maksājumus bankām.
- Piedāvā vai nu noteikt moratoriju bankas noteiktajai likmei, vai arī likumā "Euribor" vietā noteikt konkrētu samazinātu likmi.
- Atbalsts "Euribor" likmju ierobežošanai sadzirdams vairākos politiskajos spēkos.
- Krietni piesardzīgāks solījumos ir finanšu ministrs Arvils Ašeradens, taču ministrijā šo jautājumu pēta.
- Tikmēr politiķi un Latvijas Banka kredītņēmējus aicina lūgt pašas bankas mainīt procentlikmes.
Starp priekšlikumiem – moratorijs bankas likmei vai konkrēta likme likumā
"Daudziem cilvēkiem šī situācija ir kritiska. Tas taču nav pieļaujami, ka ir jāizvēlas, piemēram, nodot mašīnu līzingā, ka nevar maksāt bērniem, uz pulciņu nesūtīt. Praktiski tas nav pieņemami," tā par neapskaužamo situāciju – augstajām kredītsaistībām, kurās inflācijas dēļ nonākuši liela daļa Latvijas iedzīvotāju, sacīja Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība").
Nevēloties atkārtoti piedzīvot trekno gadu burbuļa plīšanas scenāriju,
Reirs izstrādājis priekšlikumus, kā samazināt iedzīvotāju ikmēneša maksājumus bankām, un piedāvā divus scenārijus, kas būtu spēkā terminēti, – vai nu noteikt moratoriju bankas noteiktajai likmei, vai arī likumā "Euribor" vietā noteikt konkrētu samazinātu likmi.
"Bet kas tad ir "Euribor"? Tā ir resursu likme, par kuru Centrālā banka aizdod komercbankām. Bet bankas neaizņemas. Viņiem nevajag to naudu. Viņi ir pilni ar naudu. 18 miljardi ir noguldījumi un 15 miljardi – izsniegtie kredīti. Tas nozīmē, ka ir 3 miljardi liekas naudas," sacīja Reirs.
Arī portālā "Manabalss.lv" divu dienu laikā savākti iesniegšanai Saeimā vairāk nekā nepieciešamie 10 000 parakstu par ierobežojumu celt "Euribor" likmi pagātnē izsniegtajiem kredītiem.
Atbalsts "Euribor" likmju ierobežošanai sadzirdams vairākos politiskajos spēkos
Pie risinājuma Reirs sola nonākt jau šogad. Atbalstu, vismaz šobrīd, mirkli pirms jaunās valdības izveidošanas, pauduši arī citi politiskie spēki.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja: "Es redzu to, ka ar šīm "Euribor" likmēm un arī ar pašu banku noteiktajām procentlikmēm šis jautājums ir jārisina gan vietējā līmenī, gan Eiropas līmenī. Tātad divas šīs kategorijas. Tātad tur prasās rīcība."
Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputāts Andris Šuvajevs ("Progresīvie") pauda: "Konceptuāli es esmu ļoti priecīgs, ka mums beidzot ir politiska diskusija par šo. Es ļoti ceru, ka nākamā valdība šo dzīves dārdzības mazināšanas jautājumu uzstādīs kā vienu no galvenajiem un prioritārajiem."
Finanšu ministrija – piesardzīga
Krietni piesardzīgāks solījumos ir finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
"Mēs vērtējam, vai tas ir iespējams, cik Eiropas Savienības likumdošana pieļauj valstij iejaukties regulatīvi. Tas nav tik vienkārši. Tas prasa zināmus risinājumus. Valdības, droši vien, to var darīt. Bet tad iestājas jaunas atbildības, jauni finanšu riski valdības pusē. Tā ka es nevaru pateikt ne "jā", ne "nē" šobrīd. Katrā ziņā mēs rūpīgi to pētām," stāstīja finanšu ministrs.
Arī Latvijas Banka "spēlēšanos" ar "Euribor" neatbalsta.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes ekonomiste Anita Kravinska skaidroja: "Nu, mainīt līguma nosacījumus pēc līguma noslēgšanas, tas būtu kā mainīt spēles noteikumus tad, kad spēle sen jau notiek. Tiem līgumiem, kas vēsturiski ir noslēgti, tas būtu sarežģīti un varētu rezultēties tiesiskos jautājumos."
Vienprātība šobrīd valda vien par šķēršļu noņemšanu kredītņēmēju iespējai pārkreditēties citā bankā labvēlīgāku nosacījumu dēļ. Tas varētu vismaz iekustināt banku vēlmi konkurēt savā starpā.
Kredītņēmējus aicina lūgt pašas bankas mainīt procentlikmes
Taču eksperti norādījuši, ka tie nav vienīgie vērā ņemamie citu valstu piemēri.
Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes profesors Gundars Bērziņš norādīja, ka pastāv arī tāds variants, kad valsts nenosaka bankām, ko darīt: "Šinī gadījumā, lai glābtu savus iedzīvotājus, valsts uz laiku pārņemtu šos kredītlīgumus un tādā veidā nodrošinātu it kā mākslīgu konkurenci bankām, kas savukārt var radīt stimulu bankām būt elastīgākām pret saviem klientiem. (..) Šinī gadījumā tiktu dota iespēja izvēlēties, vai nu viņi nāk pretī klientiem, vai klienti pārnāk pie valsts organizētas kredītņēmēju atbalsta sistēmas."
Kamēr tiek lauzītas galvas par likuma pantu locīšanu, gan politiķi, gan Latvijas Bankas pārstāvji iedrošina kredītņēmējus doties pie bankām un lūgt pašas bankas mainīt procentlikmes. Tās šobrīd to var atļauties darīt.
KONTEKSTS:
Augusta sākumā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") pauda, ka hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī "Euribor" procentu likmi, tādējādi atsevišķas bankas gūst hiperpeļņu. Tas izsauca kritisku vērtējumu no banku jomas pārstāvjiem, kuri skeptiski novērtēja bijušā finanšu ministra izpratni par finanšu sistēmas darbības pamatiem.
Reirs iepriekš arī bija norādījis, ka tās bankas, kuras hipotekārajiem kredītiem papildu saviem noteiktajiem procentiem vēl piemēro arī "Euribor" procentu likmi, faktiski nodarbojas ar negodīgu uzņēmējdarbību.
Savukārt Latvijas Bankas pārstāvji skaidroja, ka kredītu sasaiste ar "Euribor" nevar tikt uzskatīta par negodīgu uzņēmējdarbību, un sasaistes ar "Euribor" pārtraukšana peļņas normalizēšanas un kreditēšanas veicināšanas nolūkos nav optimāls un ilgtspējīgs risinājums šo mērķu sasniegšanai.
Platformā "Manabalss.lv" savākts nepieciešamais parakstu skaits, lai Saeimā varētu iesniegt aicinājumu parlamentam kopā ar valdību un Latvijas Banku rast ierobežojumu bankām paaugstināt "Euribor" likmi pagātnē izsniegtiem kredītiem.
