Uzņēmuma valdes loceklis Arnis Daugulis norādīja, ka pārvaldes tīkla infrastruktūrā un vadības tehnoloģijās tiek veiktas fundamentālas izmaiņas — līdz 2025. gadam to pilnībā sagatavos sinhronizācijas sākšanai ar kontinentālo Eiropu.
"Latvijas elektroapgādes sistēmas atvienošana no Krievijas un Baltkrievijas kontrolētā tīkla ir pamatnosacījums Latvijas energoneatkarības nodrošināšanai,"
norādīja Daugulis.
Tāpat paredzēta pakāpeniska pārvades tīkla modernizācija, uzstādot jaunas pretavārijas automātikas iekārtas, pilnveidojot starptautisko savienojumu elektroenerģijas komercuzskaiti un dispečervadības sistēmu.
Lai pabeigtu apjomīgos sinhronizācijas infrastruktūras un informācijas, komunikāciju tehnoloģiju projektus, kas nodrošinās energoneatkarību no Krievijas, plānots ieguldīt 188,8 miljonu eiro, liecina apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā iesniegtais Latvijas pārvades sistēmas attīstības plāns 2024.–2033. gadam.
Precizējums
Precizēta summa, ko plānots ieguldīt energoneatkarībai no Krievijas nepieciešamajā elektrotīklu sinhronizācijas projektā - 188,8 miljoni eiro.
Līdz 2033. gadam ik gadu plānots ieguldīt 21–30 miljonus eiro eiro 330kV un 110kV apakšstaciju, līniju un sadales punktu rekonstrukcijās, tādējādi nodrošinot pārvades sistēmas stabilu darbību, tai pieslēgto lietotāju nepārtrauktu elektroapgādi ar elektroenerģiju pieprasītā apjomā.
Katrā projektā AST izvērtē infrastruktūras objektu faktisko nolietojumu, pārliecinās par objektu plānoto noslodzi un plāno tīkla attīstību tā, lai ilgtermiņā novērstu pārvades iekārtu kritiskā vecuma sasniegšanu.
Latvijas pārvades sistēmas attīstības plāns apskata arī atjaunojamo energoresursu elektrostaciju pieslēgumu dinamiku elektroenerģijas pārvades tīklam, kā arī perspektīvās attīstības projektus Baltijas jūras reģiona atkrastē, tai skaitā potenciālos starpsavienojumus starp Latviju un Zviedriju un Baltiju un Vāciju, kas nākotnē spētu nodrošināt Latvijā ražotās elektroenerģijas eksporta iespējas.
KONTEKSTS:
Pašlaik Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas ietilpst Krievijas elektroapgādes sistēmā IPS/UPS jeb tā dēvētajā BRELL lokā, kas rada gan ģeopolitiskus, gan enerģijas drošības riskus, jo Krievija kontrolē apgādes sistēmas frekvenci un var ietekmēt Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas darbību.
Eiropas Komisijas vērtējumā Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ir politiska un finansiāla prioritāte, kuras īstenošanai piešķirti vairāk nekā 1,2 miljardi eiro.
