ĪSUMĀ:
- "Latgales piena" prasības nav augstas, tostarp, lai nedzer, tomēr darbarokas atrast nav viegli.
- Piensaimniekam nav iespēju maksāt "'Rīgas algas"; vēlas atbalstu vietējiem ražotājiem.
- Metālapstrādes SIA "East Metal" no astoņiem darbiniekiem septiņi – viesstrādnieki.
- "East Metal" speciālisti arī no Kolumbijas; alga atbilst vidējai valstī, pārsniedz vidējo Latgalē.
- "East Metal": Viesstrādnieku kvalifikācija bieži ir labāka nekā pašmāju arodskolu beidzējiem.
- "Axon Cable" paši gatavo operatorus instruktoru uzraudzībā; tas prasa vairākus mēnešus.
- "Zieglera mašīnbūve" iztiek bez viesstrādniekiem; atsevišķus operatorus apmāca paši.
Piensaimnieks: Nav iespēju maksāt "Rīgas algas"
AS "Latgales piens" ražo pilnpiena produktus, nodarbinot vairāk nekā 200 cilvēku. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valērijs Haritonovs atzina, ka labu darbinieku pietrūkst vienmēr.
"Pirmkārt, speciālisti tādās specialitātēs, kādas vajadzīgas uzņēmumam, piemēram, piena ražošanas meistars vai piena pasterizatora operators, Latvijā netiek gatavoti. Tādēļ uzņēmums meklē cilvēkus un apmāca speciālistus sev pats. Vienam cilvēkam nepieciešamo prasmju un iemaņu apgūšanai pietiek ar dažiem mēnešiem, citam nepieciešami gadi."
Lai arī darbiniekiem izvirzāmās prasības nav pārāk augstas – lai nedzer un lai "āmurs nekrīt no rokām", atrast atbilstošus cilvēkus nemaz nav viegli.
Kvalificēta darbaspēka piesaisti jebkuram uzņēmumam iespaido arī tā spējas maksāt viņiem pietiekami augstas darba algas: "Nu, nav mums iespēju maksāt algas kā Rīgā. Lai maksātu lielas algas, [uzņēmumam] ir atbilstoši jāpelna. Bet Latgales laukos situācija ir tāda, kāda tā ir, – nereti teju katra diena ir kā pēdējā."
Uzņēmumā strādā arī viena vai divas ukrainietes. "Arī piesaistīt viesstrādniekus nemaz nav tik vienkārši. Saskaņā ar spēkā esošajām prasībām, ja nemaldos, viņu algas nedrīkst būt mazākas par vidējo algu valstī.
Rezultātā uzņēmumam nāktos maksāt nepieredzējušajiem viesstrādniekiem lielākas algas nekā pašmāju speciālistiem," skaidroja Haritonovs.
Lai situācija mainītos uz labo pusi, pēc uzņēmēja domām, būtu jāsakārto likumdošana un jāatbalsta vietējie ražotāji, piemēram, iestrādājot prasību, ka lielveikalu plauktos jābūt konkrētam apjomam vietējās produkcijas.
Lai rastu izeju no radušās situācijas, uzņēmumiem tiek ieteikts meklēt jaunus eksporta tirgus. Taču pašreizējā situācijā tas ir vēl grūtāk, nekā paplašināt noietu vietējā tirgū, atzina "Latgales piena" vadītājs.
Metālapstrādātājs: No 8 jaunajiem darbiniekiem vietējais ir viens
Metālapstrādes uzņēmumā SIA "East Metal" Daugavpili strādā ap 260 darbinieku. Tā pārstāve Jūlija Sokolova stāstīja, ka šobrīd uzņēmumā ļoti pietrūkst un ļoti tiek gaidīti kvalificēti metālapstrādes speciālisti. Lai nosegtu pieprasījumu pēc darbiniekiem, uzņēmumam nākas izmantot arī ārvalstu darbiniekus.
"Uzņēmumā trūkst metinātāju, atslēdznieku, virpotāju, skrošu strūklotāju, metalizatoru, kā arī krāsotāju. Tikai aizvadītajā nedēļā uzņēmumā sāka darbu astoņi jauni darbinieki, bet tikai viens no viņiem ir vietējais, pārējie – citu valstu pilsoņi. Viesstrādnieki uzņēmumā pamatā ir no Ukrainas, tāpat ir speciālisti no Kazahstānas, Uzbekistānas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas un divi – arī no Kolumbijas," sacīja Sokolova.
Kā iemeslus darbinieku trūkumam uzņēmuma pārstāve minēja faktu, ka valstī kļūst aizvien mazāk iedzīvotāju, samazinās arī profesionāļu skaits dažādās jomās. Daudzi ir devušies projām no Latvijas peļņas darbos, daudzi ir mainījuši dzīves vietu kopā ar ģimenēm.
Runājot par atalgojumu, Sokolova norādīja, ka viņas pārstāvētajā uzņēmumā tas nav mazāks kā Latvijā vidēji. Turklāt darba alga šeit esot krietni lielāka nekā Latgalē vidējā.
Pēc "East Metal" pārstāves teiktā, situāciju ar darbaspēku Latvijā varētu uzlabot, atvieglojot viesstrādnieku piesaistīšanas kārtību, tai skaitā atvieglojot dokumentācijas kārtošanu un ieviešot nepieciešamās izmaiņas Migrācijas likumā.
Sokolova atzīmēja, ka augsta līmeņa profesionāļu trūkums Latvijā ir saistīts arī ar to, ka apmācības sistēma valstī atpaliek no esošās situācijas un arodskolu beidzējiem nav nepieciešamās kvalifikācijas.
Viesstrādniekiem, kas vēlas strādāt uzņēmumā, kvalifikācija bieži vien ir labāka nekā pašmāju arodskolu beidzējiem.
Lai risinātu speciālistu sagatavotības jautājumus, uzņēmums sadarbojas ar vietējām arodskolām – gan ņem pie sevis praksē daudz studentu, gan arī palīdz ar mācību specifikas izstrādi.
"Axon Cable" operatorus gatavo uzņēmumā instruktoru uzraudzībā
Starpsavienojumu un kabeļu ražošanas uzņēmuma ar Francijas kapitālu SIA "Axon Cable" pārdošanas un mārketinga vadītāja Ineta Pečonka atzina, ka darbinieku uzņēmumā pietiekot.
"Ja mums ir vajadzīgs kāds darbinieks, ievietojam sludinājumus NVA mājaslapā, sociālajos medijos, citviet, nesen piedalījāmies arī NVA vakanču gadatirgū Daugavpilī. Tādējādi tiekam galā pašu spēkiem," stāstīja Pečonka.
Operatori, no kuriem netiek prasītas plašas tehniskās zināšanas, tiek gatavoti pašā uzņēmumā instruktoru uzraudzībā. Šis process parasti aizņem vairākus mēnešus.
Sarežģītāk esot ar augsti kvalificētu speciālistu piesaisti. Patlaban uzņēmums meklē vienu vai divus inženierus ar augstāko tehnisko izglītību, vēlams Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) beidzējus.
Tā kā katrā ražotnē ir sava specifika, kuras apgūšanai ir vajadzīgs laiks, arī šiem jaunajiem speciālistiem uzņēmumā paredzēta iekšējā apmācība.
Arī "Zieglera mašīnbūvē" trūkst atsevišķu profesiju speciālistu
Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumā SIA "Zieglera mašīnbūve" strādā ap 350 cilvēku. Uzņēmuma cilvēkresursu vadītāja Inga Nosaļe atzina, ka kopumā darbinieku uzņēmumā pagaidām pietiek, tomēr ir jūtams atsevišķu profesiju speciālistu trūkums, piemēram, metāla liekšanas operators vai metāla lakotāji. Ļoti grūti atrast arī metāla pulverizēšanas operatoru.
"Lai piesaistītu, piemēram, metinātājus, sadarbojamies ar vietējām mācību iestādēm un NVA, pieņemam praksē cilvēkus no mācību centra "Buts", Latgales Industriālā tehnikuma u.c.
Savukārt, lai rastu metāla liekšanas operatoru vai lāzergriešanas operatoru, to nākas mācīt pašiem, jo Latvijā šādus operatorus negatavo," stāstīja Nosaļe.
Uzņēmumā bijusi doma piesaistīt arī viesstrādniekus, bet pagaidām izdodas tikt galā ar vietējiem spēkiem.
"Lai risinātu darbaspēka trūkumu ražošanas jomā, nepieciešams ieinteresēt un piesaistīt jaunatni tehniskajām specialitātēm, jo blogeru, psihologu, juristu, u.tml. mums šodien jau tāpat pietiek," uzsvēra uzņēmuma cilvēkresursu vadītāja.
Tāpat, viņasprāt, būtu labi koordinēt apmācību arodskolās ar vietējo ražotāju vajadzībām. Piemēram, Daugavpils tehnikumi patlaban gatavo transportlīdzekļu lakotājus. Lai arī šī apmācība ir līdzīga, tā tomēr atšķiras no tās, kas nepieciešama metāla lakotāja darbam uzņēmumā. Rezultātā uzņēmums šos studentus nevar pieņemt pat praksē.
