"Apvienotais saraksts" iesniedzis pieprasījumu ekonomikas ministram Valainim un klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim (ZZS), prasot skaidrot "Latvenergo" energobloku "dīkstāvi un ar to saistītos zaudējumus tautsaimniecībai".
"Latvenergo" skaidroja, ka regulārās inspekcijas laikā vienā no energoblokiem tika atklāts izolācijas bojājums, tādēļ sadarbībā ar iekārtu ražotāju "Siemens" norisinājās plānveida inspekcijas. Eksperti nolēma, ka ir nepieciešams remonts, lai neiedzīvotos vēl lielākās problēmās. Izvērtējot visus energodrošības un citus faktorus, "Latvenergo" atbalstīja remonta nepieciešamību, paziņojums bija ievietots arī "NordPool" biržā. Remonts pabeigts 11. janvārī.
Taču, kā pauž "Apvienotais saraksts", šādu "remontu plānošana vai nespēja tos pabeigt īsos termiņos laikā, kad klimatiskie apstākļi un elektroenerģijas patēriņa pieaugums pieprasa mobilizēt visas iespējamās jaudas, lai nepieļautu elektrības deficītu un tās cenas strauju pieaugumu, liecina par tuvredzīgu un nesaimniecisku politiku". "Latvenergo" TEC nespēja nodrošināt pilna apmēra enerģijas ražošanu tās visaugstākā pieprasījuma brīžos rada arī lielus, miljonos mērāmus zaudējumus, apgalvo opozicionāri.
Saeimas deputāts Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts") uzsvēra, ka šobrīd riskēt nevar un energodrošībai jābūt pirmajā vietā, tāpēc remontu vajadzēja veikt vasarā, tostarp remonta ilgums – 4,5 mēneši – šajos apstākļos esot pārāk ilgs.
"Pirmkārt, tā nav taisnība, ka mēs nevaram remontēt – daudz mazāks risks ir vasarā, kad mums ir vismazākā energoslodze, mums ir mazs patēriņš vasarā, ziemā mums ir ļoti liels patēriņš. Otrs, manuprāt, remontēt četrus ar pusi mēnešus, un tagad vēl pagarināt, arī nav pareizi, tad bija jāiesaista ministrija, premjers, vēstniecība, un, ja "Siemens" neprotas un saka, ka ir aizņemti speciālisti – mēs atrodamies situācijā, kur ir hibrīdkarš blakus, daudzi citi tirgi atrodas daudz veiksmīgākos apstākļos, pie mums šie riski ir augsti, tāpēc mēs nevaram riskēt, energodrošībai ir jābūt pirmajā vietā," izteicās Kulbergs.
Turpretī ekonomikas ministrs Viktors Valainis norādīja – izskanējušie apgalvojumi, ka šo notikumu dēļ energodrošība nonākusi riska situācijā, neesot patiesi.
Tāpat ministrs uzsvēra – lai gan ir jāizvairās no tā, ka TEC tiek remontēti ziemā, ir jāsaprot, ka vasarā to darīt nevar, jo tad energodrošībai esot vēl lielāki riski.
Labākais laiks šādiem remontdarbiem esot rudens un pavasaris, taču šādas situācijas nav prognozējamas, un ir jāsaprot, ka "Latvenergo" ir bijis spiests veikt remontu ziemā, skaidroja Valainis.
Vēl viņš uzsvēra, ka šādos "pīķos" 92% mājsaimniecību, kas ir "Elektrum" klienti, ir fiksētie līgumi. Tādēļ šie "pīķi" viņiem neko nenozīmē, bet ietekmē tos, kuriem ir mainīgā likme. Pēc ministra domām, tie ir arī cilvēki, kas seko līdzi un elektrolietošanas paradumus pielāgo tam, kāda tobrīd ir cena biržā.
"Tas, ka TEC remontē ziemā, tā nav normāla, ierasta parādība. Manā ieskatā tā var būt tikai un vienīgi ekstrēma situācija, tā nevar būt ierastā prakse, un šajā brīdī tā ekstrēmā situācija arī ir iestājusies. Mums būtu no šīs situācijas jāmācās, lai ilgtermiņā, skatoties uz priekšu, mēs risku menedžmentu veidotu tā, ka spētu prognozēt [dažādas situācijas] pēc iespējas agrāk, lai varētu novērst šādas situācijas," pauda Valainis.
Arī "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste uzsvēra, ka virkne izskanējušās informācijas neesot patiesa un no 11. janvāra visi energobloki ir pilnā darba kārtībā.
Tāpat viņš uzsvēra, ka "Latvenergo" veic drošai ekspluatācijai nepieciešamas regulāras apkopes, inspekcijas un remontus, kas uztur staciju ilgtspēju.
Tāpēc kopsummā gatavība ir laba, ar energodrošību viss ir kārtībā, un diemžēl neplānoti remontdarbi notiek, un tas sabiedrībai ir jāsaprot, jo iekārtas ir sarežģītas un plānveidā tās salabot nevarot. Taču remontdarbi veikti pietiekami operatīvi, norādīja Čakste.
"Es domāju, ka ir priekšvēlēšanu periods pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Vēl ir jāsaka, protams, ka enerģētika nav vienkārši izprotama, ir jābūt padziļinātām zināšanām, lai saprastu visus notikumus, lai mācētu arī "NordPool" biržas paziņojumus interpretēt pareizi. Domāju, ka ir labi, ka tāda interese un uzmanība tiek izrādīta. Šobrīd absolūti nav, par ko uztraukties! Ja arī kāda bīstamības situācija tuvotos,"Augstsprieguma tīkli" būtu tie, kas par to ziņotu un informētu sabiedrību," akcentēja Čakste.
Saeimas komisijas sēdē pieprasījums netika noraidīts un ir iekļauts nākamās nedēļas Saeimas sēdes darba kārtībā.
