Galvenais avots, kas sniedz ieskatu pasaules otrās lielākās ekonomikas stāvoklī, ir Ķīnas iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāji, arī neskatoties uz to, ka tie ir izteikti politiski rādītāji.
Ķīnas Nacionālais statistikas birojs atklājis, ka IKP pagājušajā gadā palielinājās līdz 5,2 procentiem, sasniedzot 126 triljonus juaņu jeb vairāk nekā 17,6 triljonus ASV dolāru (16 triljonus eiro) .
Lai gan šie rādītāji ir labāki par noteikto mērķi un labāki nekā dati par 2022. gadu, kad strikti pandēmijas ierobežojumu postīja ekonomiku, tomēr tie ir vājākie pēdējo 30 gadu laikā, ja neņem vērā pandēmijas gadus.
Piemēram, vēl pēc 2010. gada izaugsme bija aptuveni 6% un 7% apmērā. Savukārt saskaņā ar muitas aģentūras piektdien publicētajiem skaitļiem valsts eksports, kas vēsturiski ir galvenais izaugsmes virzītājspēks, pagājušajā gadā samazinājās pirmo reizi kopš 2016. gada.
Nedaudz pieaudzis arī bezdarbs, un šajā ziņā situācija nav laba jauniešu vidū. Tāpat pasliktinās rādītāji mazumtirdzniecībā.
Statistika nav iepriecinoša arī par Ķīnas iedzīvotāju skaitu. 2023. gadā tas samazinājās otro gadu pēc kārtas, un tā kritums bija vairāk nekā divas reizes straujāks nekā 2022. gadā.
Ķīna tagad mēģina novērst demogrāfisko krīzi, veicinot dzimstību ar subsīdijām un propagandu. Tieši uz daudzskaitlīgu darbaspēku Ķīna bija paļāvusies kā uz ekonomikas izaugsmes dzinuli. Joprojām riski saglabājas arī nekustamo īpašumu tirgū, kas vismaz divas desmitgades ir veidojis aptuveni ceturto daļu Ķīnas ekonomikas.
Davosā notiekošajā ekonomikas forumā Ķīnas premjers Li Cjans centās pārliecināt klātesošos, ka Ķīnas ekonomikai klājas labi.
"Ķīna ir būtisks globālās attīstības dzinējspēks. Pērn ekonomika atguvās un pieauga līdz aptuveni 5,2%. Augstāk nekā pērnā gada sākumā nospraustais 5% mērķis. Lai veicinātu ekonomiku, mēs neķērāmies pie milzīga stimula. Mēs nemeklējām īstermiņa izaugsmi, akumulējot ilgtermiņa riskus. Tā vietā koncentrējāmies uz iekšējiem dzinējspēkiem. Ķīnas ekonomika var pārdzīvot gan kāpumus, gan kritumus," sacīja valdības vadītājs.
Ķīnas premjera runā gan bija saklausāmi cītīgi mudinājumi investoriem investēt Ķīnā, norādot, ka Ķīna ir atvērta biznesam. Tāpat Li mudināja pasauli novērst šķēršļus konkurencē.
Kopumā, lai gan pēc pandēmijas Ķīnas ekonomika sāka strauji atkopties, tomēr tagad šī atveseļošanās ir teju apstājusies. Iepriekš minētie faktori un arī ģeopolitiskā spriedze ar ASV, un dažu rietumvalstu centieni samazināt atkarību no Ķīnas vai dažādot piegādes ķēdes – tas viss negatīvi ietekmē šīs Āzijas valsts izaugsmi.
Šie apstākļi liks Ķīnas valdībai izvērst aktīvākas darbības, un analītiķi pieļauj, ka nopietnu ekonomikas paātrinājumu šogad var radīt vai nu liels globāls augšupejošs pārsteigums, vai aktīvāka Pekinas politika.
Ekonomisti Ķīnai šogad paredz viduvēju izaugsmi. Ķīnas līderi marta sākumā noturēs slēgtu sanāksmi, lai apspriestu ekonomikas mērķus un izstrādātu stimulēšanas plānus šim gadam, un, iespējams, ka līdz tam laikam jau būs zināmi daži pavedieni par to politiku un reformu programmu, ko Pekina grasās īstenot.
