Tas dod cerību, ka nākamajā "Moneyval" starptautiskajā novērtējumā Latvija varētu saņemt pozitīvāku atzinumu nekā iepriekš.
Ašeradens Latvijas Radio pauda pārliecību, ka šis amerikāņu novērtējums apliecina, ka tā dēvētais finanšu nozares kapitālais remonts ir bijis vajadzīgs.
"Iepriekšējā "Moneyval" pārbaude konstatēja, ka no 11 pozīcijām vismaz 10 mums ir sarkans, tātad slikts novērtējums. Latvija tiek vērtēta kā augsta riska finanšu jurisdikcija," atgādināja ministrs.
Pašreizējais Amerikas Finanšu ministrijas novērtējums, "it sevišķi kontekstā ar bijušo "FinCen" rezolūciju attiecībā uz "ABLV banku", ir ļoti augsts novērtējums tam, ko ir darījušas visas Latvijas komandas, lai novērstu naudas atmazgāšanas procesus Latvijā, un ir augsts novērtējums kopējam finanšu sektoram kā tas funkcionē šobrīd", sacīja Ašeradens.
🇺🇸🇱🇻Tiekoties ar @USTreasury sekretāres vietnieku @wallyadeyemo apliecināju Latvijas un ASV stratēģisko partnerību, nepieciešamību pēc koordinēta atbalsta Ukrainai un kopīga preventīva darba pie sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju apiešanas efektīvu novēršanu. pic.twitter.com/JOlzxNLWC0
— Arvils Ašeradens (@aseradens) April 14, 2023
Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja pienākumu izpildītājs Toms Platacis sarunā Latvijas Radio Vašingtonā sacīja, ka pozitīvs atzinums veicinātu starptautisko klientu sadarbību ar Latvijas uzņēmējiem, jo arī izmaksas tam būtu lētākas.
"Gluži tāpat kā būtu ar bankas vai kādu citu finanšu sektora pārstāvju klientiem: jo augstāka riska klients, jo viņš ir vairāk jāpēta. Vairāk jāpievērš uzmanība viņu darījumiem, vairāk jāpieprasa dokumenti utt. Tieši tāpat tas ir arī augstākā līmenī starp valstīm. Latvijas finanšu sektors citiem sadarbības partneriem būtu jāpēta vairāk, pamatojoties uz šo ziņojumu. Tas savukārt nozīmē lielākas izmaksas. Savukārt izmaksas tiek projicētas no finanšu sektora pārstāvjiem uz to klientiem," skaidroja Platacis.
Pat Eirozonā Rietumeiropas valstu komercbankas bieži neļauj saviem klientiem bez īpašas saskaņošas pārskaitīt naudu uz Latvijas banku kontiem.
Starptautiskā pārbaude par Latvijas finanšu nozares un valsts iestāžu spēju cīnīties ar naudas atmazgāšanu varētu aizņemt aptuveni divus gadus.
Tātad rezultāts būs zināms ne ātrāk kā 2026. gadā.
Tikmēr Ašeradens izteicās arī par pārbaudi, ko viņš ir rosinājis veikt kontekstā ar sociālajos medijos izskanējušo informāciju par Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmas iespējamo ievainojamību.
"Šādas lietas es uztveru ļoti nopietni. Lai kāds būtu avots, ir skaidrs, ka tas viss ir jāpārbauda. Ar šo lietu mēs nekādi nevaram jokoties. Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās ir visa informācija, kas ir saistīta ar Latvijas uzņēmumu darbību, tieši tāpat arī dati par uzņēmumu ekonomisko darbību. Valsts primārais pienākums ir šos datus aizsargāt. Tā ka uz jebkuru šādu signālu es reaģēšu tā, kā es reaģēju iepriekš, un šī pārbaude mums ir ļoti svarīga," sacīja ministrs.
KONTEKSTS:
2018. gadā ar kritisku vērtējumu Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus klajā nāca Eiropas Padomes ekspertu komitejas "Moneyval" naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas eksperti. Tādēļ valstij bija noteikts pastiprinātas kontroles režīms.
Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana un "Moneyval" rekomendāciju ieviešana kļuva par vienu no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") toreizējās valdības prioritātēm, piesakot finanšu sektora "kapitālo remontu". Un 2020.gadā janvārī "Moneyval" novērtēja Latvijas progresu, atzīstot uzlabojumus 11 rekomendāciju izpildē, bet atstājot uzraudzības statusu Latvijai.
