Baltijas reģions gāzes iegādei izmanto gāzes termināli Lietuvā, termināļus Somijā, kā arī Lietuvas–Polijas starpsavienojumu.
"Jebkurš gāzes lietotājs, kurš pašlaik lieto gāzi, var būt pārliecināts, ka tā nav Krievijas gāze. Mēs no Krievijas gāzi Baltijā un Somijā nepērkam," apliecināja gāzes pārvades uzņēmuma "Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.
Liela daļa no reģionam nepieciešamās gāzes jau iepriekš Inčukalna pazemes gāzes krātuvē tiek atlikta apkures sezonai. Krātuve, kur kurināmais materiāls tiek noglabāts apmēram 700 metrus zem zemes, šobrīd uzpildīta par aptuveni 80%, un aktīvā gāzes iesūknēšanas sezona turpinās arī pašlaik.
Pašlaik krātuvē noglabātais gāzes apjoms, kas sasniedz teju 20 teravatstundas, ievērojami pārsniedz Latvijas pērnā gada kopējo patēriņu.
"Ziemā dabasgāze visiem lietotājiem būs pieejama pilnā apjomā, cik nu kuram to vajadzēs," sacīja Bariss.
Taču ne visa Inčukalna krātuvē esošā gāze paredzēta tikai Latvijas tirgum.
"Pēc man esošās informācijas, apmēram 50% no rezervē esošā dabasgāzes apjoma pieder ārvalstīm.
Bet precīzi pa valstīm es jums, protams, nevaru pateikt," pastāstīja Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītājs Rinalds Dimiņš.
Tāpat ir Latvijas kompānijas, kas gāzi tirgo ārzemēs. Un pretēji – ārvalstu uzņēmumi gāzi var pārdot arī patērētājiem Latvijā.
Turklāt kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā Inčukalna krātuvē tiek uzglabātas arī teju 2 teravatstundas gāzes Latvijas stratēģiskajām rezervēm. Tas pasargā no gadījumiem, ja gāzi nevar piegādāt caur termināļiem.
"Mums ir pietiekama rezerve, lai varētu nodrošināt arī Latvijas patēriņu tādos apstākļos," norādīja Bariss.
Inčukalnā aktīvā gāzes iesūknēšanas sezona turpināsies līdz oktobra vidum. Taču "Conexus" neizslēdz, ka nepieciešamības gadījumā, līdzīgi kā pagājušajā apkures sezonā, gāzi uzņēmumi varētu noglabāt arī tam neraksturīgajā ziemā.
